Mūsdienās ģeogrāfija ir kompleksa zinātne, kuru veido divas lielas nozares:
Fiziskā ģeogrāfija, kas pēta dabas vidi
Cilvēka ģeogrāfija, kas apskata cilvēku un tā darbības.
Cilvēka ģeogrāfijas uzmanības lokā ir: cilvēks un tā darbība; izturēšanās; dzīvesveids;
ietekme un savstarpēja mijiedarbība, kas nesaraujami vieno dabu ar cilvēku.
Cilvēka ģeogrāfija skaidro atšķirības kādas pastāv starp dažādām kultūrām dažādos pasaules reģionos, kā arī skar jautājumus, kas saistīti ar ekonomiskajām un sociālajām cilvēku vajadzībām.
TŪRISMA ĢEOGRĀFIJA ir cilvēka ģeogrāfijas apakšnozare, kas pēta tūrisma teritoriālo organizāciju, attīstības priekšnoteikumus un īpatnības dažādos pasaules reģionos un valstīs.
Cilvēka ģeogrāfijā var izdalīt vairākus apakšvirzienus: Iedzīvotāju ģeogrāfija; Sociālā ģeogrāfija Kultūras ģeogrāfija; Tūrisma ģeogrāfija u.c.
Tūrisma ģeogrāfijas rašanās un attīstība ir cieši saistīta ar paša tūrisma attīstību un tā sāka veidoties mūsu gadsimta trīsdesmitajos gados.
Pašlaik tūrisma ģeogrāfija ir kļuvusi par tādu ģeogrāfijas virzienu, kas pēta un novērtē dažādus tūrisma resursus un to izvietojumu, plāno un prognozē tūrisma industrijas teritoriālo izvietojumu un attīstību, veic tūrisma rajonēšanu.
Tūrisma ģeogrāfijas galvenie izpētes objekti ir: tūristi, ceļojumi tūrisma industrija.
Tūrisma ģeogrāfijas galvenie izpētes virzieni ir:
tūrisma resursi, to izvietojuma un izmantošanas likumsakarības;
tūrisma infrastruktūra, tās teritoriālās atšķirības;
tūrisma rajoni, galvenie tūristu interešu objekti, to izvietojums;
tūristu plūsmas, to izvietojums, rašanās un apjoma raksturojums;
tūrisma industrija, tās vieta valstu ekonomikā-un teritoriālās īpatnības.
Tūrisma ģeogrāfija ir cieši saistīta ar: dabas ģeogrāfiju; kultūras ģeogrāfiju; sociālo ģeogrāfiju; iedzīvotāju ģeogrāfiju; ekonomisko ģeogrāfiju; izturēšanās ģeogrāfiju.
Mūsdienās ar vārdu “TŪRISMS” saprot trīs pamatjēdzienus:
brīvā laika pavadīšana ārpus pastāvīgās dzīvesvietas;
īpašs iedzīvotāju pārvietošanās veids;
saimniecības nozare.
Pirmā pazīme akcentē faktu, ka tūrists īslaicīgi maina atrašanās vietu - pārvietojas.
Tomēr tūrists atgriežas savā dzīves vai darba vietā.
Otrā pazīme uzsver atrašanos jaunā vietā, kura ir galvenais ceļojuma mērķis un arī pārvietošanās rezultāts.
Trešā pazīme raksturo to, ka ceļojuma izdevumiem, tūrista izdevumiem ir patēriņa raksturs.
Tūrisms ir parādība, kas ietver cilvēku brīvu pārvietošanos no dzīvesvietas uz citu vietu un pakalpojumu sfēru, kas apmierina šīs vajadzības.
Tūrisms ir jebkura veida darbība vai aktivitāte, kas nodrošina vai ir saistīta ar:
cilvēku pagaidu ceļojumu ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas;
brīvā laika pavadīšanas;
lietišķu darījumu nolūkā, ja tas nav saistīts ar jebkāda veida atalgotu darbu apmeklētajā vietā.
Vietējais tūrists ir ceļotājs, kurš apmeklē kādu vietu sava valsti, atrodoties ārpus savas dzīvesvietas ilgāk par 24 stundām , bet ne ilgāk par 1 gadu, un kura ceļojuma mērķis saistīts ar: atpūtu; brīvā laika pavadīšanu; sportu; darījumiem; radu un draugu apmeklēšanu; reliģiskiem motīviem;dziednieciskiem motīviem.
Starptautiskais tūrists ir persona, kura apmeklē valsti, kas nav tā dzīves vieta, uzturas tajā uz laiku no 1 diennakts līdz 1 gadam un kuras ceļojuma mērķis ir: rekreācija, darījumi, ārstēšanās, mācības, radu un draugu apmeklēšana, piedalīšanās konferencēs, reliģiskos vai sporta pasākumos, tranzīts uz citu valsti.
Vietējais tūrisms ir kādas valsts tūristu aktivitātes, ceļojums savas valsts teritorijā.
…
