Lielas izmaiņas notika arī transporta jomā. 1769. — 1770. gados franču izgudrotājs Žozefs Konjū uzbūvēja trīsriteņu vilcēju artilērijas ieroču pārvadāšanai. Iesākumā gan neviens tā īsti nenovērtēja šo automobili, jo tas bija smags un prasīja daudz resursu. Tomēr ar laiku tas tika uzlabots. "Konjū ratiņus" uzskata netikai par automobīļa priekšteci, bet arī par tvaika lokomotīves pirmssākumiem, jo tie tika darbināti ar tvaika spēku. 1804. gadā angļu konstruktors Ričards Trevitiks izgudroja pirmo tvaika lokomotīvi. Čuguna sliedes gan nespēja ilgi izturēt 7 tonnas smago iekārtu, tāpēc regulāri tika veikti uzlabojumi. Dažus gadus vēlāk Džordžs Stīvensons izveidoja daudz labāku lokomotīvi. Pirmo dzelzceļu atklāja Anglijā 1825. gadā starp Dārlingtonu un Stoktonu. Ar tvaika lokomotīvju palīdzību nu varēja daudz vienkāršāk, ātrāk un ērtāk pārvadāt lielas kravas pa sauszemi. Rūpniecībai tas nāca tikai par labu.
Tvaika dzinēja izgudrošana būtiski atviegloja cilvēku ikdienu. Nu vairs nebija jāsatraucas par smagumu pārvadāšanu, atkārtotu darbību veikšanu rūpniecības jomā vai kā citādi. Cilvēki varēja ceļot uz arvien tālākām zemēm, tas vairs nesagādāja grūtības.
Ikdiena kļuva straujāka, parādījās jaunas vērtības. Nu vairs cilvēku prātus nenomāca tik ļoti smagais darbs. Viņi sāka apzināties skaistumu apkārt. Atplauka mākslas pasaule. Cilvēki labprāt apskatīja dažādus mākslas darbus, kā arī izrādes un citus priekšnesumus. Bija pienācis laiks, kad tas viss atkal tika novērtēts.
Interesanti, ka tajā laikā uzplaukums bija arī vēstures jomā. Tika pētīti agrāko laiku raksti par cilvēku dzīvi un ikdienu. Tika pētīti arī senie mākslas darbi, kas nu ieguva nozīmi.
Var teikt, ka tieši ar šo laika posmu, kad tika radīts tvaika dzinējs, uzsākas dizaina vēstures uzskaite.
…
