Ūdensapgādes sensori

Elektromehāniskie sensori
Elektromehāniski sensori bieži vien paļaujas uz elektroniskajiem mērījumiem, ko tie iegūst no shēmām – tā, kā niepieciešama ir mainīga ievadvērtība, kura bieži vien ir mehānisks lielums, tad daļu no elektronikas mehanizē, ļaujot mērījuma vērtībai iedarboties un elektromehānikas detaļām, tādejādi nododot informāciju par savu lielumu. Ideāls piemērs ir manometrs, kas ūdens spiedienu pārvērš kontakta kustībā pār potenciometru, tādejādi mainot pretestību shēmā. Elektromehāniskajiem sensoriem ir tieksme nolietoties, jo tiem ir kustīgas detaļas.

Elektroniskie sensori
Elektroniskie sensori informāciju iegūst no elektroniskās shēmas – vai nu tā būtu pretestība, elektrovadītspēja, spriegums, vai kāda cita vērtība. Labs piemērs ir pozīcijas sensors, kurš informāciju iegūst izstarojot gaismu no diožu plates un uztverot gaismu uztvērēju platē, un analizējot pa vidu radīto noēnojumu, pārveidojot to par pozīcijas nolasījumu. Elektroniskajos sensoros nav kustīgu detaļu, tādēļ to nolietojums ir daudz mazāks.

Mikroelektromehāniskie sensori
Mikroelektromehāniskie sensori ir līdzīgi kā elekrtomehāniskie sensori, taču uz tiem neiedarbojas mehānisks spēks, kas prasītu lielus izmērus, tādēļ ir izdevīgāk sensoru izveidot pēc iespējas mazāku. Labs piemērs ir akselerometrs – kurš, ir mehānisks sensors, dēļ kustīgajām detaļām, bet tā izmēri ir niecīgi.
…