Ungārija – valsts centrālajā Eiropā. Platība – 93 032 km2, 10,57 miljoni iedzīvotāju. Galvaspilsēta – Budapešta.
Daba.
Ungārija atrodas mērenās joslas stepju zonā, Vidusdonavas līdzenuma ziemeļu daļā, ko rietumos norobežo Alpi, ziemeļos un austrumos – Karpati. 2/3 teritorijas aizņem zemienes. Uz austrumiem no Donavas plešas Alfelda jeb Lielā Ungārijas zemiene. Vidusdonavas līdzenumu veido kaļķakmeņi, smilšakmeņi, smiltis un māli, Karpatus – smilšakmeņi, slānekļi un kaļķakmeņi, Vidusungāriju – smilšakmeņi, konglomerāti, dolomīti un kaļķakmeņi, ko pārtrauc bazalta izplūdumi. Dunantūlā smiltis un nogulumus klāj less. Ungārija nodrošināta vienīgi ar boksītiem un mangāna rūdu (Bakoņu masīvs). Vidusdonavas līdzenumā nafta un dabasgāze (Zala, Čongrāda, Bēkēša, Haidū – Bihara), Karpatos – dzelzs rūda (Rudabāņas atradnes), brūnogles (Nogrādas, Boršodas baseins), nafta. Brūnogles un lignīti ir vidusungārijā (Tatabāņas baseins, Doroga), akmeņogles un urāna rūda – Mečekā. Karstie un minerāļūdeņu avoti Balatona apkaimē, pie Pēčas, Budapeštas. Pavisam Ungārijā ap 500 avotu. Mēreni kontinentāls klimats. Vidējā temperatūra janvārī no –2 līdz –4, jūlijā 20-22,5 grādi. Visai teritorijai notece uz Donavu. Meži 16,5% teritorijas, smiltājos plaši mežu stādījumi. Ungārijas rietumu un ziemeļu daļā Viduseiropas mežu fauna, austrumos – arī stepju dzīvnieki. 24 rezervāti un dabas parki, starp tiem rezervāts Kišbalatons un Fehērta ezers (pie Segedas).…
