Urāns ir trešā lielākā planēta Saules sistēmā ar ekvatoriālo diametru 51 118 km. Līdzīgi citām gāzu planētām, tā ātri rotē ap savu asi, veicot vienu apriņķojumu 17,9 stundās. Urānam ir ievērojams saspiedums, tāpēc tā polārais diametrs ir tikai 49 946 km. Planētas orbīta ir nedaudz ekscentriska. Tās ekscentricitāte (Orbītas elements, kas raksturo orbītas formu.) ir 0,0461, bet vidējais attālums no Saules 2 870 990 000 km (vai 19,1914 astronomiskās vienības.). Urāns veic vienu apriņķojumu ap Sauli 84,01 gados, kustoties pa orbītu ar vidējo ātrumu 6,81 km/s. Urāna orbītas plakne veido 0,774 grādu lielu leņķi ar ekliptikas plakni, bet planētas rotācijas ass - 97,86 grādu lielu leņķi ar savas orbītas normāli. Šāds visai dīvains rotācijas ass novietojums un līdz ar to arī tikpat savādā Urāna gredzenu un pavadoņu orbītu orientācija, iespējams, ir senas kosmiskas kataklizmas rezultāts - tā varētu būt bijusi sadursme vai spēcīga gravitācijas mijiedarbība ar kādu citu lielu ķermeni. Urānam, līdzīgi citām gāzu planētām, ir mazs vidējais blīvums (1,29 g/cm3), bet brīvās krišanas paātrinājums uz tā, domājams, šķidrās virsmas vienāds ar 7,77 m/s2.
Līdz 20. gs. beigām Urānu, tāpat kā Neptūnu, pētījis tikai viens kosmiskais aparāts - Voyager 2 (1985. g. beigas - 1986. g. sākums), tāpēc informācija par šo planētu ir daudz skopāka nekā par Jupitera vai pat Saturnu. Mēs patiesībā gandrīz neko nezinām par Urāna iekšējo uzbūvi. …
