Lai cilvēks dzīvotu, kā arī materiāli un garīgi bagātinātos, ir jāapmierina viņa daudzpusīgās vajadzības, un tam ir nepieciešami līdzekļi — nauda.
i
Naudu var nopelnīt dažādos veidos:
strādājot algotu darbu (šādā veidā iztikas līdzekļus pelna lielākā daļa cilvēku);
atrodot tirgū partneri, kam nepieciešami viņa pakalpojumi, noslēdzot
darbuzņēmuma līgumu un reģistrējoties kā pašnodarbinātai personai Valsts
ieņēmumu dienestā;
ražojot preces un sniedzot pakalpojumus, veicot individuālo darbu (nopērkot
patentu vai iegādājoties reģistrācijas apliecību);
izveidojot individuālu uzņēmumu;
izveidojot sabiedrību, apvienojot savu kapitālu ar citu kompanjonu kapitālu;
pievienojot savu kapitālu jau nodibinātai sabiedrībai.
Tātad vajadzības var apmierināt gan saimniekojot, gan nodarbojoties ar uzņēmējdarbību.
Saimniekošana ir saimniecisko vienību (uzņēmumu un mājsaimniecību) mērķtiecīga darbība, ar kuru tiek apmierināts noteikts vajadzību līmenis. Tā ir cilvēka apzināta, saprātīga, taupīga darbība, kuras galvenais mērķis ir savu vajadzību apmierināšana.
Uzņēmējdarbība ir ne tikai savu personīgo vajadzību apmierināšana, parasti tās mērķis ir pēc iespējas lielākas pelņas gūšana. Uzņēmējdarbības pamatā ir personīgās intereses, kuras realizējot neapzināti tiek apmierinātas visas sabiedrības vajadzības. Uzņēmējdarbība ir īpašs domāšanas un dzīves veids, netradicionālu risinājumu meklēšana, jaunu tehnoloģiju ieviešana un jaunu tirgu meklēšana.
Kopš stājies spēkā jaunais Komerclikums, ir mainījies dažu uzņēmējdarbības terminu traktējums. Tiesiskajā leksikā un normatīvajos aktos nav tādu jēdziena kā uzņēmējdarbība,
toties ir jēdziens komercdarbība. Līdz Komerclikuma spēkā stāšanās brīdim uzņēmējdarbības jēdzienu definēja likums "Par uzņēmējdarbību".
Uzņēmējdarbība ir ilgstoša vai sistemātiska, pašiniciatīvas ierosināta saimnieciska darbošanās un kapitāla ieguldīšana, kas vērsta uz preču ražošanu, pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu, lai gūtu peļņu.
Komerclikuma trūkst uzņēmējdarbības definīcijas, kaut arī tās esamība netiek noliegta. Likumā ir norādīts, ka komercdarbība ir viens no uzņēmējdarbības veidiem. Tātad uzņēmējdarbība ir plašāks jēdziens nekā komercdarbība.
Jaunajā LR Komerclikuma jēdziens komercdarbība ir definēts šādi:
Komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants.
Komerclikuma ir definēts arī jēdziens saimnieciska darbība, kurš pēc būtības ir visplašākais jēdziens, kas ietver sevī gan uzņēmējdarbību, gan komercdarbību.
Saimnieciska darbība ir jebkura sistemātiska patstāvīga darbība pret atlīdzību.
Jēdzieni komersants un uzņēmējs ir atšķirīgi, katram no tiem ir sava vēsturiska un psiholoģiska jēga. Komercijas jēdziens ir cieši saistīts ar preču un pakalpojumu pārdošanas procesu. Šī iemesla dēļ arī šodien uzņēmumos ir komercdirektori, kuri vada un realizē tieši pārdošanas procesu.
Komersants ir juridisks jēdziens, ar kura palīdzību nosaka to personu loku, uz kurām attiecas Komerclikums.
Jēdzieni uzņēmējs ir plašāks jēdziens nekā komersants. Jebkurš komersants ir uzņēmējs, bet ne katrs uzņēmējs ir komersants.…
