-
Uzņēmējdarbības finanses
1. Uzņēmuma finanses un to funkcijas. Uzņēmuma finansu mehānisma struktūra.
U/d gaitā rodas noteiktas finansu attiecības, kuras tiek saistītas ar:
• ražošanas organizāciju;
• produkcijas realizāciju;
• pakalpojumu veikšanu;
• darbu izpildi;
• pašu finansu resursu formēšanu (ieņēmumu un peļņa);
• ārējo finansu resursu piesaisti;
• finansu resursu sadali un izlietošanu.
U/d finanses – finansu vai naudas attiecības, kas izveidojas u/d gaitā sagādājot vai izlietojot naudas līdzekļus.
Uzņēmuma finansu attiecības rodas ar īpašniekiem, citiem uzņēmumiem, strādājošajiem, kreditoriem, valsti, apdrošināšanas sabiedrībām, investīciju kompānijām u.c., kur figurē nauda.
Finansu funkcijas:
• sadales f-ja – izpaužas sadalot ieņēmumus un peļņu, kā arī veidojot un izmantojot uzņēmuma fondus un rezerves;
• kontroles f-ja – izpaužas kā uzņēmuma līdzekļu efektīva izmantošana un kontrole (ekonomisko rādītāju aprēķināšana, kontrole, kā tiek samaksāti nodokļi)
Šīs f-jas nodrošina normālu uzņēmuma darbību. Ja tiek traucēta normāla līdzekļu aprite uzņēmumā, tas liecina, ka ir nepilnīgi veikta sadales f-ja un lielāka uzmanība jāpievērš kontroles f-jai.
(→ Nauda → materiāli → ražošana → gala produkts → produkta pārdošana →)
Uzņēmuma finansu mehānisma struktūra:
• Finansu metodes (plānošana, prognozēšana, investēšana, kreditēšana, pašfinansēšanās, nodokļi, norēķinu sistēma, apdrošināšana, noma, līzings, faktorings).
• Finansu regulēšanas līdzekļi jeb finansu svira (ieņēmumi, peļņa, nolietojuma norakstījumi, soda sankcijas, cena, nomas maksa, dividendes, %, ieguldījumi, investīcijas, valūtas kursi, kredītu veidi, vērtspapīru kursi).
• Likumības jeb tiesiskais nodrošinājums (likumi, statūti).
• Normatīvais nodrošinājums (instrukcijas, normatīvi, normas, u.c. normatīvie dokumenti).
• Informācijas jeb informatīvais nodrošinājums.
2. Uzņēmums kā sistēma, tā apakšsistēmas. Uzņēmuma mērķu sistēma. Finansu mērķu pārvaldības vektors.
Uzņēmums pastāv un funkcionē kā noteikta sistēma. Apskatot uzņēmumu kā sistēmu, tā izpēti var veikt izejot no sekojošiem aspektiem:
1) statistiskais aspekts – sniedz priekšstatu par uzņēmuma rīcībā esošajiem darba priekšmetiem, darba līdzekļiem un darbaspēku;
2) dinamiskais aspekts – raksturo uzņēmumu kā sistēmas attīstības procesus, kuri saistīti ar uzņēmuma vadības un izpildfunkcijām;
3) ģenētiskais aspekts – ļauj konstatēt, kā uzņēmums veidojas, attīstās un beidz pastāvēt.
Finansu apakšsistēmā ietilpst:
• darba priekšmeti, darba līdzekļi, darbaspēks;
• uzņēmuma attīstības funkcijas:
# vadības funkcijas (saimnieciskās darbības plānošana, rezultātu kontrole,
vajadzīgo lēmumu pieņemšana;
# izpildfunkcijas – uzņēmuma darbības operatīvais cikls.
Uzņēmuma mērķu sistēma.
Uzņēmums ir kā sistēma, kas darbojas ar saviem konkrētiem mērķiem. Uzņēmuma 3 galvenie mērķi:
1) uzņēmuma izdzīvošana;
2) peļņas gūšana;
3) ekonomiskā izaugsme.
Lai īstenotu izvirzītos mērķus, uzņēmumam ir jāpārveido resursi;
- finansu resursi (īstermiņa un ilgtermiņa kapitāls);
- materiālie resursi (pamatlīdzekļi, izejvielas, materiāli, gatavā produkcija);
- cilvēku resursi;
informācijas resursi (nepieciešamie rādītāji lēmumu pieņemšanai).
Mērķu vektors.
Galvenie mērķi ir skaidri izteikti un pēc tiem uzņēmums vadās savā darbībā.
Uzdevumi jeb apakš mērķi veidojas no galvenā mērķa sadalījuma.
Kritēriji – tie ir ierobežojumi, kuriem ir jāatbilst noteiktam rezultātam un ko uzņēmums iegūst uzdevumu risināšanas gaitā
Kapitāls un kapitāla vajadzība. U/d ieņēmumi un iemaksājumi. Debitoru parādu veidošanās un to pārvaldība.
Kapitāls - ir naudas vērtībā izteiktie līdzekļi, kurus uzņēmēja rīcībā ir nodevuši īpašnieki un kreditori.
Kapitāla vajadzība – uzņēmēja vajadzība pēc naudas vērtībā izteiktiem līdzekļiem, lai sasniegtu noteiktus mērķus.
U/d ieņēmumi – visi ar u/d saistītie vērtību pieaugumi, kas palielina pašu kapitāla apjomu.
U/d ieņēmumus iedala:
1. Ieņēmumi kuri saistīti ar pamatdarbību t.i. atdeve;
• atdeve no uzņēmuma saražoto preču realizācijas vai pakalpojumu veikšanas (netto apgr.) šos ieņēmumus veido pārdotā produkcija. Par pārdotu produkciju uzskata nosūtīto produkciju. Ja par pārdotu uzskata apmaksātu produkciju, tad veidojas peļņa. Ja par pārdotu uzskata nosūtītu produkciju, tad uzņēmums deklarē peļņu, kura vēl nav saņemta. Ja deklarē, tad jāmaksā nodokļi kaut arī nauda par nosūtīto produkciju nav saņemta. Netto apgrozījums ir vienāds ar ieņēmumiem no pārdotās produkcijas, no kuras atskaita PVN, akcīzes un muitas nodokli.
• Atdeve no krājumiem, kura parādās kā pārskata periodā saražotās un nepabeigtās ražošanas produkcijas krājumu izmaiņas.
2. Neitrālie ieņēmumi, kuri veidojas saistībā ar uzņēmuma kopējo funkcionēšanu. Neitrālie ieņēmumi sastāv no dažādiem un ārkārtas ieņēmumiem:
• ieņēmumi no līdzdalības meitas un saistīto uzņēmumu kapitālos;
• ieņēmumi no vērtspapīriem un ilgtermiņa ieguldījumiem;
• ieņēmumi no īstermiņa ieguldījumiem;
• ieņēmumi no ziedojumiem un dāvinājumiem;
• saņemtās sodanaudas;
• ārkārtas ieņēmumi (gadījuma rakstura ieņēmumi – valūtas kursa svārstības, bezcerīgo parādu atmaksa, ieņēmumi no pamatlīdzekļu pārdošanas).
Šie ienākumi parasti ienāk uzņēmuma kontos bezskaidras naudas formā un veido iemaksājumus. Ieņēmumi uzņēmumā veidojas tad, kad tiek nosūtīta produkcija, iemaksājumi veidojas tad, kad kontā vai kasē ienāk attiecīgā samaksa par šo produkciju.
Ieņēmumi = iemaksājumi, ja produkcija pārdota un uzreiz samaksāta nauda.
Ieņēmumi > iemaksājumi, norēķinās daļēji, starpība kas veidojas ir debitoru parāds.
Visi uzņēmumi cenšas pārdot produkciju ar tūlītēju samaksu, bet konkurences ietekmē, kā arī lai palielinātu realizācijas apjomu, tiem ir jāpiekrīt maksājumu atlikšanai. Produkciju nosūta pircējam, tas nozīmē, ka samazinās produkcijas krājumi uz realizētās produkcijas izmaksu lieluma, veidojas debitoru parādi, kurus saņems pēc noteikta laika kā realizācijas ieņēmumus. Tas noved pie kapitāla aprites palielināšanās, kapitāls tiek iesaldēts, samazinās peļņa un rentabilitāte. Savukārt, kad uzņēmums saņem līdzekļus, debitoru parādi samazinās un notiek pretēja reakcija. Debitoru parādu uzturēšana prasa zināmas izmaksas, tāpēc jādomā - dod vai nedot preci kredītā. Ja dod kredītu, tad jārēķinās ka pieaugs debitoru parādi un samazināsies naudas ienākumi un radīsies bezcerīgie parādi.
4. Izmaksas, izdevumi, izmaksājumi. Kreditoru parādu veidošanās un to pārvaldība. Kapitāla bruto un neto vajadzība. Norēķini skaidrā naudā. Bezskaidras naudas norēķini.
Izmaksas – materializētā un dzīvā darbaspēka patēriņš izteikts naudas izteiksmē produkcijas ražošanai. (materiālās izmaksas, darba alga, sociālais nodoklis, pamatlīdzekļu nolietojuma norakstījumi, administrācijas, apdrošināšanas izmaksas). Izmaksas summējot rodas produkcijas pašizmaksa.
Izdevumi iedalās:
1. ar ražošanu saistītie izdevumi (produkcijas pašizmaksa);
2. pārējie un ārkārtas izdevumi (soda naudas, % par kredītu, nodokļu maksājumi, valūtas kursa negatīvā svārstība, pamatlīdzekļu likvidācijas izdevumi).
Izmaksas un ar ražošanu saistītie izdevumi pie zināmiem apstākļiem var atšķirties un šo atšķirību veido laika periods.
• Ja konkrētā periodā iegādājas materiālus un šajā pašā laikā izlieto, tad izdevumi = ar izmaksām.
• Ja konkrētā periodā iegādājas materiālus, bet ražošanā tos izmanto daļēji vai nemaz, tad izdevumi > par izmaksām.
• Ja konkrētā periodā iegādājas materiālus un tos visus izlieto ražošanā un papildus ražošanā izlieto iepriekšējā periodā iegādātos neizlietotos materiālus, tad izdevumi < par izmaksām.
Visas izmaksas ir izdevumi, bet ne visi izdevumi pārvēršas izmaksās.
Izmaksājumi – veidojas tad, kad notiek reāla naudas samaksa no kases vai norēķinu konta.
• Ja konkrētā periodā iegādājas materiālus un šajā pašā periodā samaksā, tad izdevumi = ar izmaksājumiem.
• Ja konkrētā periodā iegādājas materiālus, bet samaksa notiek daļēji vai nenotiek nemaz, tad izdevumi > par izmaksājumiem.
• Ja konkrētas personas iegādātie materiāli tiek apmaksāti un vēl apmaksā par iepriekšējo periodu, tad
izdevumi < par izmaksājumi.
Ja debitorsaistības tiek segtas ar kreditorsaistībām, tad finansiālajā darbībā tas ir pozitīvs faktors.
Kapitāla bruto un neto vajadzība.
Kb = Σ izmaksas
Kb = konkrēta perioda faktisko izmaksājumu summa.
Kn = K0 + Σ iemaksas – Σ izmaksas
K0 – sākotnējais kapitāls.
Kn > 0, ja veidojas līdzekļi Kn < 0, ja līdzekļu pietrūkst.
Norēķini skaidrā naudā – preces saņemšana un samaksa notiek vienlaicīgi.
Priekšrocības:
• ātri;
• droši;
• debitoru parāda rašanās neiespējamība.
Trūkumi:
• augsta maksājuma apkalpošanas vērtība (kases darījumi, inkasatora pakalpojumi, uzglabāšanas, pārvadāšanas izdevumi);
• pārdevēja un pircēja personīgās klātbūtnes nepieciešamība;
• obligāta vienlaicīga preces izsniegšana un tās apmaksa, kā arī neērtības, kas ar to saistītas;
• nav iespējams norēķināties skaidrā naudā saņemot vairumtirdzniecībā paredzēto preču daudzumu.
Bezskaidras naudas norēķini notiek izmantojot ierakstus banku kontos.
Norēķini ar maksāšanas uzdevumu – MU – maksājuma uzdevums ir konta īpašnieka rakstisks rīkojums bankai par noteiktas naudas summas norakstīšanu no maksātāja konta un ieskaitīšanu saņēmēja kontā. MU derīguma termiņš ir 10 dienas. Pircējs, vadoties pēc rēķina vai pavadzīmes, noformē maksāšanas uzdevumu un iesniedz savā bankā. Banka noraksta līdzekļus no pircēja konta un pārskaita tos piegādātāja bankai, kura ieskaita līdzekļus piegādātāja norēķinu kontā. Norēķini ar MU noritēs ātri, ja pircējs savlaicīgi noformēs MU. Ja pircējs un pārdevējs būs vienas bankas klienti, tad naudu pārskaitīs 1 dienas laikā, ja dažādu banku, tad 2-3 dienu laikā. Izmaksas par 1 MU ir līdz 0,30 Ls. Vispopulārākā un vislētākā norēķinu forma.
Norēķini ar pieprasījuma maksājumu uzdevumu PMU – PMU ir piegādātāja prasība apmaksāt par piegādāto preci un veiktajiem pakalpojumiem. Piegādātājs noformē maksājuma uzdevumu un iesniedz savā bankā. 2x garāks un dārgāks norēķinu veids par norēķinu ar maksāšanas uzdevumu.
Norēķini ar čekiem – čeks ir maksātāja rakstisks rīkojums savai bankai izmaksāt no viņa konta noteiktus līdzekļus čeka turētājam. Ja grib norēķināties ar čekiem, tad gan pircējam, gan pārdevējam jābūt vienas bankas klientiem. Norēķinu čeka derīguma termiņš ir 8 dienas, un, ja to neizmanto šo 8 dienu laikā, tad jānoformē jauns. Priekšrocības:
• ātrums;
• augsta garantijas pakāpe, ja pielieto bankas čekus;
• debitoru parādu samazinājums.
Trūkumi:
• nav pilnīgas garantijas, ka čeka devējs norēķināsies par piegādāto preci gadījumā, ja kontam nebūs seguma;
• ar čekiem nevar norēķināties par lielām maksājumu summām, jo summas lielums ir ierobežots;
• čekus var viltot;
• maksājumi ir ierobežoti.
Norēķini ar akreditīviem jeb kredītvēstuli – gadījumā, ja pircējs un pārdevējs nav 100% pārliecināti viens par otru, tad pārdevējs nevēlas šķirties no preces pirms nav par to saņēmis samaksu, un pircējs grib būt drošs, ka viņš saņems preci un tikai tad veiks samaksu, ir pielietojams akreditīvais norēķinu veids. akreditīvs ir pircēja bankas uzdevums piegādātāja bankai apmaksāt piegādātāja rēķinu par preci un veiktajiem pakalpojumiem. Norēķins sarežģīts, ilgstošs, dārgs. Pircējs var izmainīt vai anulēt akreditīvu iepriekš nesaskaņojot ar piegādātāju. Segtais akreditīvs – kad naudas ir pietiekoši, nesegtais – kad nav pietiekoši līdzekļu.
Norēķini ar vekseļiem – vienkāršais vekselis vairāk funkcionē kā parādu saistība, ar kuru vekseļa devējs apņemas samaksāt vekseļa turētājam tajā norādīto naudas summu noteiktā laikā un vietā. …
Konspektā apskatīti un īsi raksturoti jautājumi uzņēmējdarbības finanšu jomā.
- Publiskās finanses
- Publiskās finanses
- Uzņēmējdarbības finanses
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Uzņēmējdarbības finanses
Конспект для университета6
-
Uzņēmējdarbības finanses
Конспект для университета39
-
Uzņēmējdarbības vadīšana
Конспект для университета9
-
Uzņēmējdarbības uzsākšana
Конспект для университета3
-
Valsts eksāmena jautājumi un atbildes finansēs un grāmatvedībā
Конспект для университета31