Uzņēmējdarbība ir īpaša ekonomiskās aktivitātes forma, kad indivīds piedalās sabiedriskajā ražošanā un finansu iegūšanā savas un ģimenes locekļu izdzīvošanas nodrošināšanai. Uzņēmējdarbībai ir raksturīgi tas, ka jebkurš uzņēmējs ir brīvs savu lēmumu pieņemšanā, galvenais mērķis ir maksimāli lielas peļņas gūšana, veicot jebkurus aprēķinus nevar izvairīties no riska faktora. Katra sekmīga peļņu nesoša uzņēmuma dibināšana dod sabiedrībai zināmas priekšrocības kā peļņa tiek īpašniekam par kapitāla lietošanu un riska uzņemšanos, uzņēmums sagādā darba iespējas, padara valsti neatkarīgāku no ārzemju ražojumiem un importa. Viena no galvenajām uzņēmējdarbības funkcijām ir cilvēku vajadzību apmierināšana un šī ir motivācija, kāpēc indivīds uzsāk kāda veida produkta vai pakalpojuma ražošanu.
LR likums „Par uzņēmējdarbību”.
Šo likumu LR Augstākā Padome pieņēma 1990. gada 26. septembrī. Likums paredz, ka fiziskām un juridiskām personām ir vienādas tiesības dibināt uzņēmumus LR, visi uzņēmēji savā darbībā ir līdztiesīgi. Uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība tiek dibināta uz tās dibinātāju pieņemto statūtu vai noslēgto līgumu pamata. Uzņēmējam ir tiesības izvēlēties uzņēmējdarbības tiesisko vai organizatorisko formu, kas nebūtu pretrunā ar likumiem. Uzņēmumi var veidot filiāles un atvērt pārstāvniecības likumā noteiktajā kārtībā. Uzņēmumu pārvalda uzņēmējs vai tā iecelts vadītājs, uzņēmuma pienākums ir veikt grāmatvedības uzskaiti un sniegt nepieciešamo informāciju par uzņēmumu. Valsts regulē uzņēmējdarbību, tirgus sistēmas sabalansētību un stabilitāti, nosakot nodokļu un maksājumu likmes. Uzņēmums tiek uzskatīts par nodibinātu ar tā reģistrācijas dienu. Likumā ir paredzēti arī uzņēmēja pienākumi kā prasības attiecībā uz drošības noteikumiem, darba aizsardzību.
Komerclikums, tā vispārējs raksturojums.
Komerclikuma ieviešana tiek uzskatīta par veidu kā padarīt uzņēmējiem vienkāršāku sistēmu. Tā galvenā nozīme ir sakārtot daudzveidīgās uzņēmējdarbības formas. Komerclikums stājās spēkā pēc 2001. gada 1. janvāra. A daļā nosaka komercdarbības vispārējos noteikumus. Komerclikumā komercdarbība tiek nodalīta no saimnieciskās darbības. Komercdarbību var veikt tikai komersants (komercreģistrā reģistrēta fiziskā persona). Komersantam ir noteikti rekvizīti, firmas nosaukums, tās reģistrācijas numurs. B daļā tiek aplūkoti komersantu veidi, piemēram, SIA, akciju sabiedrība, personālsabiedrība. C daļa paredz sabiedrību reorganizācijas kārtību. Uzņēmēji ir ieinteresēti, lai šis likums drīzāk stātos spēkā, jo tad šajā jomā būs sakārtotība.
Uzņēmumu, tā organizāciju veido cilvēki, ar kopīgu mērķi. Biznesa organizācijā autoritātes un pavēļu attiecības ir skaidri saskatāmas un tās izriet no galvenā vadītāja. Mazajos uzņēmumos tas ir izteiktāks, jo vidējos un lielajos uzņēmumos ir nepieciešama personāldaļa un vadītājs ir spiests daļu savas varas iedod kādam vadītājam, lai uzņēmums būtu efektīvs. Katra uzņēmuma mērķis ir peļņas palielināšana. Pastāv mērķu interešu modelis - darbinieki vēlas labu darbavietu un pieņemamu algu, piegādātājus interesē sadarbība ar maksātspējīgu klientu un uzņēmumiem ir svarīgi, lai uzņēmums darbotos apmierinoši.
…
