Uzņēmums ir uzņēmēja īpašuma daļa, kas nodalīta uzņemējdarbības veikšanai kā viena materiālo un nemateriālo elementu kopība. Uzņēmumiem var būt juridiskas personas statuss.1
Uzņēmumu apzīmēšanai lieto nosaukumus, kuri izskata to darbības raksturu, piemēram, valsts saimniecība, privātskola, zemnieku savienība, agrofirma, darbnīca, rūpnīca, kpmsaimniecība u.c.
Uzņēmums jāreģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Pēc reģistrēsanas LR Uzņēmumu reģistrā uzņēmums iegūst juridiskas personas statusu.
Uzņēmums (uzņēmējs) drīkst nodarbināt algotu darbaspēku jebkādā daudzumā un bez citu institūciju starpniecības Latvijas Republikas darba likumdošanā noteiktajā kārtībā.
Uzņēmumā strādājošie savu darba un sociālo vajadzību nodrošināšanai slēdz darba koplīgumu likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.
Uzņēmējsabiedrības pārvaldes kārtību nosaka tās statūti un dibināšanas līgums, kā arī likumi par attiecīgo uzņēmējdarbības formu.
Valsts varas un pārvaldes institūcijas ir atbildīgas, lai, pieņemot normatīvos aktus, tiktu stingri ievērots likumā „Par uzņēmējdarbību” noteiktās uzņēmēju un uzņēmumu tiesības un pienākumi.
Zaudējums, ko uzņēmējs vai uzņēmums ir cietis valsts vai pašvaldības institūcijas aktu vai rīkojumu izpildes iespaidā, atlīdzina attiecīgi no valsts vai pašvaldības budžeta. Strīdus par zaudējumu atlīdzināšanu uzņēmējam vai uzņēmumam izšķir tiesā.
Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) var izveidot filiāles un atvērt pārstāvniecības likumā noteiktajā kārtībā.
Jauni uzņēmumi ir jāreģistrē gan Uzņēmumi re gistrā, gan vietējās Valsts ieņēmumu dienesta nodaļās.
Uzņēmumu pārvalda uzņēmējs vai tā iecelts vadītājs.
Uzņēmējs ir fiziska vai juridiska persona vai vairāku šādu personu apvienība, kas norobežo daļu sava īpašuma uzņēmējdarbības veikšanai, pārzina uzņēmumu un tā mantu, bet likumā noteiktajos gadījumos uzņemas par to materiālo atbildību un ir prasītājs vai atbildētājs tiesā, arbritāžā vai šķīrējtiesā.
Uzņēmējs var būt:
Rīcīgspējīga fiziska persona;
Ģimene (saskaņā ar ģimenes starpā noslēgto līgumu);
Uzņēmējdarbība;
Valsts;
Pašvaldība;
Sabiedriska organizācija;
Reliģiska organizācija.
Uzņēmēja un uzņēmuma savstarpējās tiesiskās attiecības regulē likumi par attiecīgajām uzņēmējdarbības formām, kā arī uzņēmējdarbības vai uzņēmuma statūti statūtsabiedrībās vai līgums līgumsabiedrībās.Uzņēmums kā uzņēmējdarbības objekts ir saimnieciska vienība, kurā planveidīgi kombinējas ražošanas faktori, lai ar saražoto preču un pakalpojumu realizācijas starpniecību nodrošinātu šīs saimnieciskās vienības un tās īpašnieka mērķu sasniegšnu.
Jēdziens „uzņēmējdarbības objekts” nosaka uzņemumu sniegto pakalpojumu veidu. Uzņēmējdarbības objekta izvēle ir uzņēmuma stratēģiskais pamatlēmums, kas nosaka uzņēmuma piederību atbilstošai ekonomiaks nozarei.
Uzņēmums ir tautsaimniecības pamatposms un patstāvīgs saimniekojošs subjekts ar juridiskās personas tiesībām, kurš veic ražošanas, zinātniskas pētniecības un komerciālo darbību ar mērķi gūt ieņēmumus.
Uzņēmumam ir patstāvīga bilance, norēķinu un citi rēķini bankās, zīmogs ar savu nosaukumu, bet ražošanas uzņēmumam – preču zīme.
Būdams juridiski patstāvīgs, uzņēmums bieži iestājas uzņēmumu apvienībās un kļūst savstarpēji saistīts ar citiem uzņēmumiem, piedaloties to kapitālā vai uz konkrētu līgumu pamata iesaistoties ekonomiskā sadarbībā.…
