Uzņēmumu formas un atšķirības starp tām

2002.gada 1.janvārī spēkā stājās Komerclikums, kurš samazināja likumā noteiktās uzņēmumu formas.

Komerclikums paredz šādas uzņēmējdarbības formas jeb komersanta veidus:
individuālais komersants (fiziska persona, kura ierakstīta komercreģistrā kā individuālais komersants),
personālsabiedrība (pilnsabiedrība un komanditsabiedrība),
kapitālsabiedrība (sabiedrība ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrība).
Izvēloties komersanta veidu, vispirms vajadzētu tikt skaidrībā, kāds komersanta veids būtu vispiemērotākais no juridiskā un saimnieciskā viedokļa.
Piemēram, ja ir nodoms dibināt banku, tad tā obligāti ir jādibina akciju sabiedrības formā.
Ja ir vēlēšanās nodarboties ar apavu labošanu, tad akciju sabiedrību dibināt nebūtu prātīgi, jo akciju sabiedrība ir atklāta sabiedrība, ar minimālo pamatkapitāla lielumu 25000 latu un vairāku pakāpju pārvaldes struktūru, kura vairāk piemērota lielu investīciju piesaistīšanai. Šādā gadījumā fiziskajai personai vienkāršāk un lētāk pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu.
Ļoti būtiski ir noskaidrot, vai komercdarbības veidam, ar kuru persona plāno nodarboties, ir nepieciešams saņemt licenci. Atsevišķos normatīvajos aktos, kas regulē licenču izsniegšanu, ir noteikts, ka licence tiek izsniegta tikai juridiskajām personām.…