Vienlaikus ar laika lentas izmantošanu skolēni darbojās ar kartītēm, kurās bija aprakstīts kāds vēsturisks notikums. Skolēnu uzdevums – novietot kartītes tām atbilstošā vietā uz laika lentas (kartīšu paraugus skat. pielikumā). Aprakstos izmantoti gan konkrēti gadskaitļi, gan aptuvena laika norādes, kas liek skolēniem atrast šīs laika norādes atrašanās vietu attiecībā pret mūsdienām (piemēram, pirms 4 tūkstošiem gadu; 2.gadu tūkstotī pirms mūsu ēras u.tml.), ja dota visa laika lenta, vai – A līmeņa skolēniem - attiecībā pret mūsdienām, ja dots tikai atsevišķs laika lentas posms (šim posmam, protams, jāietver sevī tas vēsturiskais laiks, kas aprakstīts kartītē). Mācību gada beigās A līmeņa skolēniem paredzētajos uzdevumos no 4 A līmeņa skolēniem 2 skolēni nekļūdījās nevienā no 6 uzdevumiem un uzdevumus paveica ātri, 1 skolēnam bija nepieciešams ilgāks apdomas laiks, 1 skolēns pieļāva 3 kļūdas. Neviens no A līmeņa skolēniem nekļūdījās, nosakot norādītā laika atrašanās vietu attiecībā pret mūsdienām, ja dota visa laika lenta.
Darbā tika izmantotas arī uz kartītēm izrakstītas latviešu tautasdziesmas. Skolēnu uzdevums – tautasdziesmu kartītes novietot zem vēsturiskā notikuma apraksta kartītes (skat pielikumu). Darbs ar kartīšu komplektu ir dažādi variējams:
viens vēsturiskais notikums – vairākas tautasdziesmu kartītes, no kurām jāizvēlas 1 vai vairākas atbilstošās;
vairāki vēsturiskie notikumi – atbilstoša skaita tautasdziesmu kartītes, katram notikumam tikai 1 ir atbilstoša;
vairāki vēsturiskie notikumi – atbilstoša skaita tautasdziesmu kartītes, katram notikumam var nebūt savas atbilstošās tautasdziesmas;
vairāki vēsturiskie notikumi – mazāka skaita tautasdziesmu kartītes;
vairāki vēsturiskie notikumi – par tiem lielāka skaita tautasdziesmu kartītes u.tml. …
