Vācija no 1945. līdz 2008.gadam

Vācijas sadalīšana (1945 – 1949) „Aukstā kara” nobriešanā svarīga, varbūt pat izšķiroša loma bija notikumu attīstībai Vācijā. Pēc Vācijas kapitulācijas 2. pasaules karā, tās nacistiskā valdība darbojās vēl tikai 23 dienas. 1945. gada 5. jūnijā varu Vācijas teritorijā pārņēma Sabiedrotie spēki – Amerikas Savienotās Valstis, Lielbritānija, Padomju Savienība un Francija. Tādejādi Vācijas teritorija tika sadalīta 4 okupācijas zonās, ko pārvaldīja katra no Sabiedrotajām valstīm. Katras okupācijas zonas augstākā priekšniecība bija attiecīgās valsts armijas komandieris. Visi četri komandieri kopā veidoja Sabiedroto kontroles padomi, kam bija jārisina problēmas, kuras attiecās uz visām zonām. Triju Rietumu okupācijas zonu administratīvās struktūras veidojās ar grūtībām. Sabiedroto Kontroles padomes ietvaros reāla sadarbība nenotika, tomēr ekonomikas un visas sadzīves atjaunošana kara izpostītajā valstī prasīja plānošanu un ekonomisko sakaru veidošanu plašākos ietvaros par vienu zonu. Tādēļ 1947. gadā Amerikas Savienotās Valstis un Lielbritānija nolēma apvienot savas zonas ekonomiskajā ziņā. Lai gan nelabprāt, bet vēlāk viņām pievienojās arī Francija. Šāda Rietumvalstu rīcība izraisīja milzīgu PSRS neapmierinātību. Šai sakarā PSRS uzsāku lielu ofensīvu un darīja visu iespējamo, lai nostiprinātu savu ietekmi Austrumvācijā. Visai ātri tika īstenota agrārā reforma un lielo rūpniecības uzņēmumu nacionalizācija. Jaunizveidotajā administrācijā padomju zonā tika iecelti komunisti un viņu atbalstītāji. Nacistu koncentrācijas nometņu vietā tika izveidotas padomju nometnes, kurās cilvēkus nereti ievietoja bez apsūdzības