SECINĀJUMS
Ņemot vērā iepriekš minētos faktus, var secināt, ka Vācija savā tautsaimniecības attīstībā galvenokārt balstās uz salīdzinošo priekšrocību teoriju, jo tā attīsta tieši tās nozares, kuras dod vislielākos panākumus pasaules tirgū. Tajā pašā laikā valsts ievēro arī ES kopējo likumdošanu, kura lielā mērā skar lauksaimniecības nozari. Vācijas valdība maksā lauksaimniekiem par to, lai viņi neražotu lieku produkciju, un tādā veidā ierobežo viņu darbību.
Lai gan VFR jau ilgāk par gadu ir iestājusies ekonomiskā krīze, to arī šobrīd var raksturot kā zemi ar augstu produktivitāti, ienākumu un labklājības līmeni. Ar savu tehnoloģiski spēcīgi attīstīto ekonomiku Vācija vēl ar vien ir vadošā valsts ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī nopietns konkurents pasaules līderei ASV.
Visās ES institūcijās Vācijas pārstāvji to skaita ziņā ieņem vadošās pozīcijas. Tā, piemēram, Eiropas Parlamentā Vācijai ir 99 deputāti (saskaņā ar Nicas līgumu), Ministru Padomē - 29 balsis. Tieši tādēļ Vācija spēj ietekmēt dažādu lēmumu pieņemšanu, un pārējām dalībvalstīm ir grūti iespaidot Vācijas plānus. Varētu teikt, ka Vācija ir noteicošā valsts ES, taču savas pozīcijas tā neizmanto ļaunprātīgi. Tās loma Eiropā drīzāk ir demokrātijas veicināšana.
Vācijas federālās zemes
Vācija ir federāla republika, kas iedalās 16 federālajās zemēs - pavalstīs (vāciski sauktas Länder, vienskaitlī Land; vienkāršoti tiek dēvētas Bundesländer, vienskaitlī Bundesland). Trīs no šīm pavalstīm ir atsevišķas pilsētas - Berlīne, Hamburga un Brēmene. Pārējās 13 federālās zemes vācu valodā sauc Flächenländer ("platību zemes").
…