Vācijas attiecību ar CAE valstīm sarežģītības iemesli meklējami Nacistiskās Vācijas un tās vadītāja Hitlera darbībā, no kā smagi cieta gan Vācija iekšēji, gan arī tās kaimiņvalstis. Liela loma bija arī Vācijas sadalījumam pēc Otrā pasaules kara. Kopš 1989.gada Vācija pastiprināja savu saistību ar Rietumeiropas pēckara samierināšanas politiku, lai pārliecinātu kaimiņvalstis, ka apvienošanās netraucēs Eiropas integrācijai. Austrumu-Centrālajā Eiropā tika sākta jauna samierināšanās politikas fāze, kam līdz 1990.gadam traucēja Eiropas un Vācijas sadalījums. Vācijas jauno attiecību ar CAE valstīm (īpaši Čehiju, Poliju un Ungāriju) viens no noteicošajiem faktoriem bija vainas un upura apziņa. Radās noteikta veida savstarpējā mijiedarbība, kas atšķīrās pēc tā, ar ko šīs attiecības veidojās, un tika izšķirtas trīs grupas- nacisma upuri, vāciešu minoritātes CAE valstīs un deportētie.
Pēc Otrā pasaules kara Rietumvācija uzņēmās atbildību par Trešā Reiha noziegumiem, un samierināšanās politika bija vislabākais veids kā rehabilitēt Vācijas sabiedrību un arī valsti starptautiskajā kopienā, kas nozīmēja arī kompensācijas Otrā pasaules kara upuriem. Vācijas turpmākās attiecības ar citām valstīm spēcīgi ietekmēja „Aušvices paradigma”, kas radās kā Vācijas elites kopējās atmiņas definīcija un kas pastiprināja vainas un atbildības apziņu, kas arī viscaur dominēja Vācijas politikā. Vācijas realizētā Ostpolitik arī ietvēra samierināšanās koncepciju, un tās ietvaros noslēdza līgumus ar Padomju Savienību, Poliju un Čehoslovākiju, un uz austrumiem vērstās politikas plāns guva pieaugošu popularitāti.2
Pēc 1990.gada apvienotā Vācija lika jaunus uzsvarus par uz samierināšanās politikas balstītām attiecībām ar CAE valstīm. Šeit arī kopš 1989.gada jaunu nozīmi Vācijas-CAE attiecībās guva nacisma upuri, deportētie vācieši pēc Otrā pasaules kara, radot atšķirīgu un nevienmērīgu samierināšanās politiku, kas tieši atkarīga no vēsturiskajiem aspektiem. Uz tiem balstoties pēc Vācijas atkalapvienošanās tika arī noslēgti draudzības līgumi, kas pirmoreiz nostiprināja Vācijas attiecības ar postkomunistisko Poliju, Čehoslovākiju un Ungāriju.3
…
