Vācijas ekonomikas īpatnības un attīstības tendences mūsdienās

Tā kā situācija Vācijā nebija pietiekami augstā līmenī, 2005. gadā, kad tika ievēlēta kanclere A. Merkela, tika izveidoti jauni mērķi, kam vajadzēja radīt labāku situāciju valstī. Tika sīki noteikti uzdevumi, ko Vācijai nepieciešams sasniegt. Tie skāra tādus jautājumus kā attiecību uzlabošana ar ASV, aktīvāka loma ES procesos, reformas darba tirgū, pensionēšanās vecuma palielināšana, veselības aprūpes reforma, pētniecības un attīstības investēšana, reformas nodokļu sfērā un nostāja pret Turcijas iestāšanos ES. Tomēr šos punktus īsti neizdevās īstenot, tāpēc tiek veidoti plāni, kā tos izpildīt nākotnē.
Vācija 2006. gadā ierindojās piektajā vietā pasaulē pēc IKP rādītājiem, tas nozīmē, ka sākās ekonomikas atveseļošanās. IKP struktūrā dominē pakalpojumu nozare, bet lauksaimniecības īpatsvars ir relatīvi niecīgs. Tomēr lauksaimniecības līmenis ir otrais labākais Eiropā. Vācija nodrošina gan lielāko daļu vietējā pieprasījuma pēc lauksaimniecības produktiem, gan lielu daļu eksportē. Rūpniecības nozīme IKP veidošanā ir salīdzinoši liela pret citām pasaules attīstītākajām valstīm. Svarīgākā rūpniecības daļa sastāda mašīnbūve, elektroniskā rūpniecība, precīzo mehānismu un optisko iekārtu ražošana, melnā metalurģija un ķīmiskā, farmaceitiskā un parfimērijas rūpniecība. …