Administratīvās tiesības
1.1.Valsts pārvalde kā sociālās pārvaldes veids. Valsts pārvaldes jēdziens, pamatpazīmes, kategorijas un uzbūve.
VP ir sociālas pārvaldes veids ar kura funkcionēšanu ir saistīta īpašas tiesību nozares veidošana- administratīvās tiesības.
VP tas ir konkrēts darbības veids ar kuru palīdzību tiek realizēta vienota valsts vara. VP pamatuzdevums ir likumu realizēšana dzīvē.
VP un VP iestādes, kas realizē tās funkcijas ir valsts varas vienotā mehānisma sastāvdaļa. Saskaņā ar varas dalīšanas principu pastāv 3 pamat varas: likumdošanas, tiesas un izpildvaras.
Valsts vara nevar piederēt vienai personai vai vienai valsts iestādei, jo tas ir pretrunā ar demokrātiskā režīma pamatprincipiem. Katrai no 3 varām atbilst subjekti (valsts varas orgāni), kas realizē to. Izpildvara ir relatīvi patstāvīgs valsts varas atzarojums un tā savstarpēji iedarbojas ar tiesu un likumdošanas varu. Izpildvara ir neatņemama valsts mehānisma daļa. Izpildvarai ir tiesības citus pakļaut savai gribai, tai ir raksturīga likumu prasību tieša izpildīšana, lai nodrošinātu to objektu efektīgu darbību, kas atrodas zem izpildvaras ietekmes. Izpildvaras institūta darbība dzīvē realizējas caur izpildvaras orgānu darbību. Izpildvarai ir raksturīgs tas, ka tās subjektu tiešā rīcībā atrodas vairāki valsts varas būtiski atribūti: finanses, komunikācijas līdzekļi, valsts drošības un aizsardzības dienesti u.c. Būtiski atzīmēt, ka jēdziens VP ir daudz plašāks salīdzinājumā ar izpildvaru. Visi izpildvaras subjekti vienlaicīgi ir VP sistēmas daļas.
1.1.Sabiedriskā labuma un biedru labuma organizāciju jēdziens un uzdevumi valsts pārvaldē. Deliģētās pārvaldes formas.
1.Likums” Par sabiedriskajām organizācijām “.
Sabiedriskās organizācijas ( SO )ir dibinātas uz privātas iniciatīvas pamata, pārstāv indivīda, tas nozīmē arī sabiedrības intereses, tās ir privāto tiesību subjekti. Reģistrē UR , izņemot pol.organizācijas – tās reģistrē TM. SO var dibināt 10 vai vairāk personas, savstarpēji apvienojoties, lai kopīgā darbā un uz līdztiesības pamatiem likumu un statūtu ietvaros sasniegtu mērķi, kuram nav peļņas iegūšanas nolūka un raxtura. SO, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, ir tiesības veikt publisku darbību, kas nav pretrunā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem. Var iegūt kustamo un nekustamo īpašumu, veikt uzņēmējdarbību un citu saimniecisko darbību. SO finansu līdzekļus veido biedru nauda, ziedojumi, ienākumi no uzņēmējdarbības, citi ienākumi no finansēšanas avotiem.
SO institūcijas ir kopsapulce, valde, priekšsēdētājs, revīzijas komisija.
2.Likums nosaka SO veidus:
1.politiskās organizācijas – tiek izvirzītas papildprasības, jo piedalās publiskās varas ieguves un pārdales procesā. Dibina min 200 Latvijas pilsoņ, lai , pamatojoties uz politisku mērķu kopību, veiktu politisku darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, iesaistītos valsts pārvaldes institūciju izveidē.
2.atklātie sab.fondi – indivīdu ieguldīto resursu apvienošana, lai sasniegtu kādu mērķi, ziedotos līdzekļus izmanto sabiedrības vajadzībām.
3.(studentu) korporācijas – FP apvienojas pēc profesiju principa, lai uz kopēju interešu pamata rūpētos par savu profesionālo izaugsmi, savas profesijas prestiža pieaugumu.
4.arodbiedrības – īpatnēja, jo citi uzdevumi – rūpējas par darbinieku sociālajām garantijām, neattiecas uz individuālajiem darba ņēmējiem, koplīgumu izstrāde.
5.sporta organizācijas – klubi, kas pulcina sportistus, viņus finansē biedru nauda. Klubi apvienojas un veido federāciju, kura sastāv no virknes šādu klubu. Latvijā vienota organizācija – LOK. SO, kas izveidota veselīgas atpūtas organizēšanai, fizisko un garīgo spēju atjaunošanai un paaugstināšanai, augstu rezultātu sasniegšanai sportā.
6.kultūras un radošo cilvēku apvienības – FP apvienojas pēc mākslinieciskās vai zinātniskās jaunrades principa, lai radītu, saglabātu, popularizētu attiecīgās SO biedru darba rezultātus un veicinātu Latvijas kultūras attīstību.…
