Finansu, nodokļu, budžeta, valsts investīciju, ārējā un ekonomiski regulējošā politika
Finanses ir naudas attiecību grupa, ko valsts organizē valsts naudas līdzekļu fonda izveidošanai, lai realizētu sociālekonomisko uzdevumu.
Finansu politika ir ekonomiskās politikas sastāvdaļa, kur galvenais objekts ir finansu attiecības sabiedrībā. Finansu politika ir viena no valsts darbības sfērām, un tā ir augstāko varas orgānu prioritāte.
Finansu politikas uzdevums ir ietekmēt finansu procesus sabiedrībā. Lai realizētu finansu politiku tiek izmantotas šādas finansu kategorijas:
1. Budžets;
2. Investīcijas (iekšējās/ārējās);
3. Kredīti;
4. Dotācijas (finansiāla palīdzība no valsts budžeta, kurai ir neregulārs raksturs, un kurai var būt un var nebūt norādīts mērķis);
5. Subsīdijas (budžetā iepriekš ieplānots maksājums, kas ir paredzēts konkrētu izdevumu segšanai, turklāt kuram ir regulārs raksturs);
6. Nodokļi;
7. Vērtspapīri (valsts vērtspapīri, obligācijas, parādzīmes);
8. Cenas, tarifi, likmes.
Finansu politiku darbina ar :
Finansu rādītājiem un normatīviem;
Finansu tiesībām.
Finansu politika var izpausties trīs dažādos veidos:
1. Progresīvā finansu politika (ar valsts finansu politikas palīdzību tiek aktivizēti finansu un ekonomiskie procesi);
2. Reakcinarā finansu politika
3. Neitrālā finansu politika (finansu politika nerada būtiskas izmaiņas sabiedrības ekonomiskajos un finansu procesos).
Finansu politiku nedrīkst vērtēt pēc atsevišķām izpausmēm un formām, bet jāvērtē ir visas darbības kopumā! Finansu politika jebkurā valstī atspoguļo pie varas esošo sabiedrības grupējumu intereses.
Nodokļu politikas galvenais mērķis ir nodrošināt valsts budžetu ar naudas līdzekļiem. Nodokļu politikā ietilpst:
Nodokļu sistēmas radīšana;
Nodokļu administrēšana;
Nodokļu iekasēšana un kontrole
…
