LIETUVA
Lietuvā prezidentu ievēlē tiešās vēlēšanās. Par prezidentu nevar būt ilgāk par diviem termiņiem. Vēlēšanu procedūra notiek divās kārtās – otrā kārta notiek, ja pirmajā nav nodota vairāk nekā puse balsu par kādu no kandidātiem (otrajā kārtā tad piedalās divi visvairāk balsis ieguvušie kandidāti; ja kāds no abiem atsakās, tad nav no jauna jārīko vēlēšanu procedūras pirmā kārtā, bet nāk nākamais ar lielāko balsu skaitu).
Lietuva pēc būtības ir parlamentāra valsts, bet atsevišķos jautājumos prezidenta pilnvaras līdzinās jau pusprezidentālas republikas modelim. Prezidentam Lietuvā ir diezgan plašas pilnvaras priekš parlamentāras republikas, bet ir pienākums konsultēties ar dažādām institūcijām, kuru viedoklis nav saistošs. Prezidentam ir plašas pilnvaras bruņotu uzbrukumu gadījumos – var pieņemt lēmumu par kara stāvokli (pēc tam Seims apstiprina), var paziņot ārkārtas stāvokli. Prezidents gan ieceļ, gan atceļ ministru prezidentu (nepieciešams Seima apstiprinājums). Prezidents var iecelt valsts nacionālās bankas priekšsēdētāju. Prezidents var iesniegt Augstākās tiesas kandidātu sarakstu.
POLIJA
Prezidentu ievēlē tiešās vēlēšanās uz 5 gadiem. Atkārtoti var tikai uz vēl vienu termiņu pēc kārtas. Liela nozīme ir tam, vai konkrētam kandidātam jau ir noteikts balsu skaits no pilsoņiem (kandidātus izvirza pilsoņi – lai izvirzītu kandidātu, nepieciešams savākt 100 000 balsis).
VĀCIJA
Atsevišķās parlamentārās valstīs prezidentu ievēlē speciālas insitūcijas, piem., Vācijas Federālā sapulce ievēlē prezidentu uz 5 gadiem (var būt ne ilgāk par diviem termiņiem pēc kārtas).
Pilnvaras prezidentam ir samazinātas, vairāk formālas. Pamatlikumā it kā noteikts, ka prezidents var uzraudzīt Bundestāga darbību, taču reāli prezidents vairāk ir reprezentatīva figūra, jo aktīvāku darbību īsteno kancleri (kas pieder pie izpildvaras).
Vācijā ir ļoti spēcīga konstitucionālā tiesa – ja prezidents uzskata, ka noticis pamatlikuma pārkāpums, tad viņam jāvēršas tur, nevis pašam kas jāvērtē.
Ķīnas tautas Republika -> Ķīnā ir nedemokrātiska iekārta, kur prezidentu ievēlē Visķīnas Tautas pārstāvju padome uz 5 gadiem. Prezidents ir reprezentatīva figūra, jo nevar iebilst minētajai padomei.
Jāpāna -> valsts galva ir imperators (lai gan konstitūcijā nav tā nosaukts). Japāna ir tāda monarhija, kur liela loma ir ģimenei, vēsturiskām tradīcijām. Imperatora statuss ir ļoti nozīmīgs, kaut gan pilnvaras ir nenozīmīgas (diskutējami, vai labāk nepāriet uz republikānismu).
[4)superprezidentālas republikas – tā mēdz dēvēt dažas Latīņamerikas prezidentālās republikas;
Prezidentāla valdīšanas forma ir sevi pilnībā attaisnojusi tikai ASV, turpretim šīs formas iedzīvināšana Latīņamerikā, kā arī citās jaunattīstības valstīs nereti beidzas ar valsts apvērsumiem, un ņemot vērā lielu pilnvaru koncentrāciju prezidenta rokās, un prezidenta tiešu balstīšanos uz bruņotajiem spēkiem, dažās Latīņamerikas valstīs prezidentālas valstis mēdz dēvēt arī par superprezidentālām republikām].
…
