Valsts loma tigus ekonomikā. Fiskālā politika, budžeta deficīts un valsts parāds

Angļu ekonomista Dž. M. Keinss 20. gs. 30. gados radīja makroekonomikas teoriju - Keinsisma ekonomikas teorija. Keinsisma pamat atziņa ir, ka brīvā tirgus saimniecība nespēj automātiski pati par sevi nodrošināt tautsaimniecības stabilitāti un pilnīgu nodarbinātību, tāpēc katrai valstij aktīvi jāiesaistās savas valsts ekonomikas vadīšanā. Savukārt monetārisma teorija ir mūsdienu ekonomikas teorijas virziens, kas uzsver naudas, kā arī naudas politikas un valsts veiktās kredītpolitikas ietekmi uz tautsaimniecību. Ja ir jautājums par valsts lomu ekonomikā, tad starp keinisma un monetārisma teorijām pastāv ievērojamas atšķirības. Jo keinsisma teorijas sākuma tēze balstās uz uzskatu, ka tirgus ekonomika pēc savas dabas ir nestabila. Tādas lietas kā pašregulēšana, pašadaptācija nespēj nodrošināt ilgstošu makroekonomisko līdzsvaru starp kopējo pieprasījumu un kopējo piedāvājumu, tādēļ valstij ir aktīvi jāveic dažādi pasākumi, lai stimulētu koppieprasījumu. Kā arī, tajā pašā laikā valstij ir jāīsteno anticikliska politika, lai nepieļautu ne ekonomikas pārkarsēšanu, ne lejupslīdi, ne depresīvu stāvokli - šie valsts pasākumi ir pamatā īslaicīga rakstura un vērsti uz koppieprasījumu. Koppieprasījuma līdzsvars ar koppiedāvājumu tiek nodrošināts ar motivācijas mehānismu, kas savukārt balstoties uz atgriezenisko saiti.