Valsts loma tirgus ekonomikā. Fiskālā politika, budžeta deficīts un valsts parāds

Patēriņa nodokļi ir otra lielākā nodokļu grupa, kas aptver pievienotās vērtības, muitas un akcīzes nodokļus un korespondē ar netiešo nodokļu kopu. Šinī grupā noteicošā nozīme ir pievienotās vērtības nodoklim. Šā nodokļa lielumu regulē ES nosacījumi par divām PVN likmēm: vispirms standarta likme, kas nedrīkst būt zemāka par 15%, un vēl divas likmes, kuru minimālā
robeža noteikta 5% līmenī.
Kapitāla nodokļus veido uzņēmumu ienākuma nodoklis un īpašumu nodokļi.
Resursu nodoklis ietilpst pēdējā nodokļu grupā ar vismazāko īpatsvaru ietverts akcīzes nodoklis naftas produktiem, kas nav ietverts patēriņa produktu grupā, un dabas resursu nodoklis.

Valsts parāds – būtība, veidi un raksturojošie rādītāji.
Valsts parāds ir budžeta dificītu uzrkātā summa. Tas var būt iekšējs, vai ārējs – atkarībā no tā, kam valsts ir parādā.
Valsts iekšējais parāds nozīmē, ka valsts iedzīvotāji ir parādā viens otram. Valsts ārējais parāds ir obligāti jāatmaksā, atdodot daļu no sava iekšzemes kopprodukta, turklāt šādai ekonomiskajai problēmai var būt arī politiskas sekas.
Valsts parāda lielumu raksturo divi rādītāji: valsts parāda īpatsvars % no iekšzemes kopprodukta; procentos par aizņēmumiem izmaksājamās summas un to īpatsvars iekšzemes kopproduktā.


…