Kādos budžetos tiek ieskaitīti nodokļu ieņēmumi?
1.Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
tiek ieskaitītas Valsts speciālajā Sociālās apdrošināšanas budžetā.
2.Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
28,4 % tiek ieskaitīti Valsts speciālajā Veselības aprūpes budžetā;
pārējais (71,6 %) tiek ieskaitīts pašvaldību budžetos.
3.Uzņēmumu ienākuma nodoklis
tiek ieskaitīts valsts pamatbudžetā.
4.Pievienotās vērtības nodoklis
tiek ieskaitīts valsts pamatbudžetā.
5.Akcīzes nodoklis
lielākā daļa tiek ieskaitīta valsts pamatbudžetā;
vēl tiek ieskaitīts Valsts speciālajā Autoceļu fondā;
kā arī tiek ieskaitīts pašvaldību speciālajos Autoceļu fondos;
50 % no virsplāna ieņēmumiem par alkoholiskajiem dzērieniem tiek ieskaitīti Valsts speciālajā Veselības aprūpes budžetā.
6.Muitas nodoklis
tiek ieskaitīts valsts pamatbudžetā.
7.Zemes, īpašuma, nekustāmā īpašuma nodoklis
tiek ieskaitīts pašvaldību budžetos.
8.Dabas resursu nodoklis
tiek ieskaitīts Valsts speciālajā Vides aizsardzības fondā;
kā arī tiek ieskaitīts pašvaldību speciālajos Vides aizsardzības fondos.
Valsts budžeta izdevumu daļas struktūra
Izdevumus var iedalīt pēc:
1)funkcionālās klasifikācijas;
2)ekonomiskās klasifikācijas;
3)administratīvās klasifikācijas.
2. LATVIJAS REPUBLIKAS NODOKĻU SISTĒMA
Nodokļi ir valsts noteikti fizisko un juridisko personu obligāti maksājumi valsts un pašvaldību budžetos.
2.1. EFEKTĪVAS NODOKĻU SISTĒMAS IZVEIDES PAMATPRINCIPI
Daudzu gadu laikā klasiskajā ekonomiskajā teorijā ir izveidojušies efektīvas nodokļu sistēmas veidošanas pamatprincipi, no kuriem būtiskākie ir šādi:
2.1.1. Ekonomiskā efektivitāte
Nodokļu sistēma nedrīkst izjaukt efektīvu resursu sadalīšanu valsts ekonomikā. Attīstītas sabiedrības apstākļos tirgus aktivitātes ir pašorganizējošs process. Nepārdomātas rīcības dēļ var izveidoties situācija, kad kapitāls tomēr aizplūst no valsts, kas negatīvi ietekmē valsts tautsaimniecību. Valdības uzdevums ir sekot šādām tendencēm un laikus izvērtēt radušos situāciju. Šo procesu var ietekmēt ar nodokļu sistēmas palīdzību. Šādā situācijā nepieciešams izvērtēt nodokļu sistēmas deformējošo efektu uz kapitāla tirgu, kā arī noteikt ekonomiskā zaudējuma pakāpi, kas radies nodokļu politikas īstenošanas dēļ. Turpmākā rīcība virzāma uz alternatīvu priekšlikumu izstrādāšanu, mainot esošo nodokļu nosacījumus, ko varētu izmantot par iekšzemes investīciju avotu ekonomikas ilgtermiņa attīstībai.
Piemēram, Latvijā likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" bija paredzēti nodokļu atvieglojumi, kas orientēti uz ārvalstu ieguldījumu piesaistīšanu. Faktiski šie atvieglojumi radīja nevienlīdzīgas konkurences apstākļus starp pašmāju un ārvalstu uzņēmējiem. Pie tam, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, daži vietējie uzņēmēji dibināja it kā ārvalstu uzņēmumus, kaut gan kapitāls piederēja pašmāju uzņēmējiem. Tāpēc 1995. gada aprīlī šie atvieglojumi tika atcelti.
2.1.2. Vienkārša administrēšana…
