1. Lavijas tiesību vēstures priekšmets, saturs un uzdevumi. Tiesību jēdziens – tiesības ir normas, kas tiek radītas un attīstītas spēkā, dažādu bioloģisko instinktu, politiskās varas un ekonomiskās varas nepārtrauktā mijiedarbībā. Jēdzienu “tiesības’’ raksturo 4 faktori: 1.Fiziskā spēka elements (spēka īpašība izmantota jebkuras tiesību normas pamatā) 2. Bioloģiskais faktors – atriebības instinkts,dots pret dotu 3. Politiskais faktors – kam pieder vara, likumdošana; 4.ekonomiskais faktors – kam pieder īpašums, nauda. Aizvēsture ir iekšā vēsturē kā procesā ,tā ir bez sākuma un gala , zinātne norobežo vēsturi no aizvēstures . Visas sabiedriskās attiecības prasa tiesisko regulēšanu Jēdziens ‘’ vēsture ‘’ dalās 3 aspektos: 1. Vēsture kā process – kā kosmoss (procesa bezgalība) , haoss. Aizvēstures un vēstures (pašiem) 2. Vēsture kā zinātne – hronoloģiskā secība, arheoloģisko izrakuma dokumentālā fiksācija, pētījumi, vēsturiskās doktrīnas 3. Historiskā – vēsture kā historiogrāfija . Latvijas valsts un tiesību vēsture pētī valsts un tiesību, kā arī to tipus un formas, attīstību un izcelšanās no viss senākajiem laikiem līdz mūsdienām Latvijas teritorijā. Latvijas valsts un tiesību vēstures jēdziena struktūra (divi bloki: valsts un tiesības ) Valsts bloks: I. Augstākās varas orgāni vai institūcijas – likumdošanas vara II. Pārvaldes orgāni – izpildvara III. Vietējie varas un pārvaldes orgāni – pašvaldības IV. Tiesas iekārta vai sistēma – tiesu vara. Tiesību bloks: Tiesību avoti 1. Kas ir šo tiesību avotu ir izvedis 2. Kas ir izdots 3. Struktūra (likumu krājumi , kodeksi, atsevišķais normatīvais akts kā likums,artikuls civillikums piecas sastāvdaļas 1864.g. Baltijas vietējo likumu kopojums 3. Daļā, 1933.g. soda likumi cik bij nodaļas šim likumam. 4. Vēsturiskā nozīme Civiltiesības ir četras tiesību nozares: 1. Īpašuma tiesības 2. Līgumisības vai saistību tiesības 3. Ģimenes tiesības 4. Mantošanas tiesības I. Īpašuma tiesības (analīzes elementi) a) īpašuma veidi b) īpašuma veidu tiesiskais status II. Saistību tiesības (līgumu tiesības ) a) līguma veidi ( aizdevuma līgums, pirkuma līgums, dāvājuma pirkuma līgums ) b) dzimumu , pušu tiesības ( kam aizliegts slēgt līgumus, sievas tiesiskais statuss, tikai vīram bij tiesības slēgt līgumus, vīra vara ) c) līguma puša pienākumi d) līgumu tisiskie subjekti III. Ģimenes tiesības a) Laulības institūts (likumā irstingri noteikts kam ir tiesības veikt laulības ) b) vīra un sievas tiesiskās attiecības ( sievas tiesiskais statuss – izpildvara) c) šķiršanās institūts (kādi kritēriji, feodalaja iekārtā, baznīcas ietekmē ) d) vecāku un bērnu tiesiskās attiecības ( tēva varas institūts) IV. Matošanas tiesības a) mantojuma veidi ( likumiskā mantošana, testamentārā mantošana, dēla prioritāte) b) mantošanas formas ( mutiskā, raksturiskā, testamentārā) c) mantošanas subjekti ( ierobežojumi sevišķi feodalājās tiesības, kāpēc meitas izslēgtas no mantojuma subjekta skaita, kāpēc dēliem ir majorātes princips – vēcākā dēla princips) d) mantojuma dalībnieka tiesības un pienākumi. Krimināltiesības a) nozieguma jēdziens (definīcija) b) nozieguma veidi, sistēma (kas ir kriminālnoziegums) c) soda mērķis un uzdevumi( feodālajās tiesības iebaidīšana, parāža tiesības, kas ir soda mērķis un uzdevumi) d) soda veidi vai soda sistēma ( attiecīgajā laika periodā vai attiecīgajā likuma krājumā, normatīvajā aktā – nāves sods, miesas sods, morālā rakstura sodi) VI.Process vai procesuālās tiesības a) procesa veidi ( sacīkstes, izmeklēšanas process, inkvizīcijas process, formālais process) b) procesa formas c) procesa dalībnieki ( likumdevējs vienmēr ļoti stingri nosaka kam ir tiesības piedalīties tiesas procesā ) d) tisiskie pierādijumi
2. Agrīno valstisko veidojumu izcelšanās un to juridiskais raksturs. Latvijas teritorijā pakāpeniski sairstot pirmatnējais kopiens iekārtai sāka veidoties šķiru sabiedrība. Spilgtākās šķiru sabiedrības pazīmes vērojamas ap IX gs. Samēra attīstīta šķiru sabiedrība izveidojās no XI gs. Līdz XIII gs. Sākumam. Tas notika sakarā ar saimniecības straujāku attīstību – zemkopības, lopkopības, amatniecības, tranzīttirzniecībai un vietējai tirzniecībai, dravniecībai, zvejniecībai, medniecībai. Pakāpeniski veidojas mantiski nevienlīdzību un šķiru sabiedrībā. Sabiedrībā pieauga no kopienas atdalijušās patriarhālās ģimenes(saimes) nozīme, kur līdzās brīvajiem saimes locekļiem strādāja vergi. Latvijas teritorijā no XI-XIII gs. Sākumam formējās agrīnā feodālisma sabiedrība ar patriarhālās verdzības elementiem unpirmatnējās kopienas iekārtas paliekām. Turīgie iedzīvotāju virsslāni ( vecākiem, labieši u.c. ) sāka radīt kaut ko līdzīgu valsts aparātam,lai nosargāta sakrātās bagātības un turētu pakļautībā atkarīgās iedzīvotāju masas. Minētajā posmā vērojama sabiedrības virsslāņu grupēšanās ap izcilākajiem vecākajiem (karavadoņiem), kuriem bij lielākas karadraudzes. Tie sāka organizēt teritoriālās padomes un saukt tautas sapulces. Sabiedrība, kas bij nonākusi militārās demokrātijas stadijā, sāka spert pirmos soļus uz valstisko organizāciju. Lai izdzīvotu bij nepieciešams apvienoties un veidot lielākus nocietinājumus, tāpēc vairāk ciemi veidoja pagastu, tie savukārt apvienojas pils novadā, tie atkal – zemēs, kā arī bij administratīvā iedalījuma pamatvienības. Pirmo valstisko veidojumu iekārta pakāpeniski veidojas, apvienojoties militāri administratīvajiem
…
