Tiesību jēdziens un pazīmes
Apskatot jautājumu pat tiesību, vispirms jāņem vērā tas, ka šīs sabiedrībai nozīmīgas parādības apzīmēšanai parasti izmanto divas atšķirīgu juridisko kategoriju grupas. Pirmo no tām veido tādas kategorijas kā;1.stingrās tiesības, formālas tiesības, rakstītas tiesības, pozitīvās tiesības..2.tiesības šī vārda patiesā nozīmē, ideālās tiesības, demokrātiskas tiesības, humānās tiesības. tradicionālas , dabiskās tiesības. Ar pirmās grupas kategoriju palīdzību apzīmē tiesības kuras pastāv gadsimtiem ilgi un ir saglabājušās daudzās valstīs arī mūsdiena. Dotās tiesību izpratnes pozitīvās īpašības.1.tā reālistiska tādā nozīmē, ka atspoguļoja un daudzos gadījumos vēl tagad atspoguļo reālās , pastāvošās tiesības.2.tā ietver ļoti svarīgu tiesību daļu- tiesību noteikumu(normu)kopumu.3.tā ir ļoti kompakta , viegli saprotama. Tāpat kā vairumam parādību, šai tiesību izpratnei piemīt arī negatīvas īpašības. 1.tā saturā nav orientieru, pēc kuriem likumdevējam būtu jāvadās , veidojot tiesības, un kas līdz ar to ierobežotu tā patvaļu.2.dotā izpratne lielā mērā sašaurina tiesību izpratnes saturu un līdz ar to neietver tādas svarīgas sastāvdaļas kā tiesiskās attiecības, tiesiskā apziņa un tiesiskās organizācijas.3.tā klusējot apiet ļoti būtisku jautājumu- jautājumu par to, ka noteikumu kopumu(tiesības) praktiski veido nevis visa valsts, bet gan samērā šaurs grupējums, kas atrodas tās priekšgalā. Tāda likumdevēja patvaļīga tiesību jaunrades darbība, kas kalpo pārsvarā valdošā mazākuma interesēm, kļūst par piemēru arī citiem valsts ierēdņiem, kuri nodarbojas ar likumpamatotu aktu izdošanu un piemērošanu. Līdz ar to šādu likumdošana bieži dod būtību antitiesisku raksturu un tā nes sabiedrībai lielu ļaunumu. 3.viens no raksturīgākajiem paņēmieniem, ko izmanto valdošais grupējums, lai uzspiestu savu gribu sabiedrībai un tās locekļiem, ir manipulācijas ar cilvēku tiesībām un pienākumiem. Piemēram, juridiskajos aktos, kas domāti valsts augstāko organizāciju un to ierēdņu darbības regulācijas, galvenokārt tiek iestrādātas funkcijas un tiesības. Pienākumus šie dokumenti satur minimāli vai to nav vispār. Toties normatīvajos aktos , kas ir domāti padoto darbības reglamentācijai, galvenokārt tiek iestrādāti pienākumi. Plaši pazīstama tiesību definīcijas ir: tiesības ir sabiedrības optimālās organizācijas modelis. Svarīgākie šī modeļa elementi: tiesību normas, principi, kategorijas un vispirms – taisnīguma kategorija, morāle, juridiskās doktrīnas, tiesiskās darbības metodes, juridiskā tehnika u.c. Bet pirmām kārtām- tiesību normas, kuru konstrukcijas veido likumdevējs, juristi, balstoties uz morāles pamatiem un vadoties no taisnīguma principa. Un šai jaunradei jābūt tādai, lai izveidotā tiesību normatīvā sistēma būtu caurstrāvota ar taisnīgumu un piesātināta ar morāli tādā mērā, lai taisnīgums un morāle turpmāk ietekmētu arī tiesību realizāciju. …
