Valūtas apmaiņas kursi un starptautiskā monetārā politika

EMS veidojās trīs posmos: pirmajā , kurā nepieciešama bija brīvā kapitāla plūsmas nodrošināšana un ciešāka makroekonomiskā un monetārā koordinācija starp dalībvalstīm un to centrālajām bankām. Otrais posms, Eiropas Monetārā institūta un Eiropas Centrālās bankas sistēmas izveide , kas koordinē nacionālo monetāro politiku un ekonomiskās konverģences nostiprināšanos. Savukārt trešais posms saistās ar bezierunu fiksētu valūtas maiņas likmju paritātes noteikšanu un eiro ieviešanu. Par monetārās politikas īstenošanu eiro zonā atbildīga ir Eiropas Centrālā banka. ECB darbojas ārpus jebkuras valdības ietekmes , savukārt par savu darbību tā atskaitās Eiropas Parlamentam. Tās mērķis ir noturēt inflāciju 2% robežās, ko panāk, kontrolējot naudas piedāvājumu un uzmanot cenu tendences. Tāpat ECB pārvalda eiro zonas valūtas rezerves un tai ir tiesības tirgoties ar valūtu, lai ietekmētu eiro kursu. ECB sadarbojas ar nacionālajām bankām. Ar tām bankām, kuras atrodas eiro zonā, tā veido Eirosistēmu, kuras mērķis- cenu stabilitātes nodrošināšana. Kā jau tika minēts, tad monetārās politikas mērķis ir cenu stabilitāte un atbalsts kopienas politikai, kas nozīmē, ka tās valstis, kuras ir eiro zonā zaudē autonomiju monetārās politikas ietvaros, tā monetāro politiku veic pēc kopējiem ES pamatprincipiem14
Eiropas Valūtas sistēmā EMS dalībvalstu valūtas kursa svārstības tika paredzētas attiecībā pret citu pasaules valstu valūtām. Taču savstarpējais Eiropas Monetārās savienības valūtas kurss ir fiksēts attiecībā pret visām dalībvalstīm( dalībvalstīs var pastāvēt 2,25% inflācija).15
…