No formulas redzams, ka reālā valūtas kursa aprēķinā ieiet ārvalstu un nacionālās valsts patēriņu grozi. Valūtas reālais kurss ietver valūtas kursa pārmaiņas, kas ir pielāgotas relatīvo cenu pārmaiņām iekšzemē un kādā no ārvalstīm. Ņemot vērā, ka algu un preču cenas pielāgojas lēni, nominālā valūtas kursa pieaugums, parasti īstermiņa periodā, izraisa reālā valūtas kursa pieaugumu. Bet ilgtermiņa periodā reālais valūtas kurss tomēr mainās, sasniedzot vērtības līdzsvaru, kad preces un/vai nominālais valūtas kurss līdzsvarojas. Reālais valūtas kurss var mainīties arī tad, ja par nominālais ir fiksēts. 1
Lai novērtētu reālo valūtas kursu, pielieto vairākas metodes, no kurām plašāk pielietojamās: 2
pirktspējas paritātes metode - pēc šīs teorijas tiek ņemts vērā preču un pakalpojumu komplekts (grozs), kuru var iegādāties vidēji maksātspējīgs pircējs vienā un otrā zemē. Šai preču un pakalpojumu komplekta vērtībai šajās divās zemēs jābūt vienādai.
viena vienādojuma metode – vispirms novērtē reālā valūtas kursa ilgtermiņa dinamiku raksturojošo funkciju, pēc tam novērtē reālā valūtas kursa īstermiņa dinamiku raksturojošo funkciju. Ilgtermiņa dinamikas aprēķināšanai parasti izmanto produktivitātes atšķirības, tautsaimniecības atvērtību ārējai tirdzniecībai, tirdzniecības nosacījumus, valdības izdevumu daļu iekšzemes kopproduktā, reālās procentu likmes, ārējās tirdzniecības bilanci, ārvalstu tiešās investīcijas, valsts parādu. Parasti izvēlas tos rādītājus, kuriem ir tā saucamā statistiskā nozīme;
makroekonomiskā līdzsvara metode - ar šo metodi netieši novērtē ilgtspējīgu RVK. Par pamatu izmanto izteiksmi: CA = S - I, kur: CA - tekošā konta saldo: S - iekšzemes uzkrājumi: I - investīcijas. Šai metodei ir vairāki trūkumi: ilgtspējīga tekošā konta saldo novērtējums ir aptuvens; lai paredzētu tekošā konta saldo dinamiku, jābūt stabilai saiknei uzkrājumu saldo, investīciju saldo un tos nosakošajiem un ietekmējošiem.…
