Ar terminu “vaskulīts” apzīmē heterogēnu slimību grupu, kurām raksturīgs asinsvadu iekaisums un kuras klīniski izpaužas ar dažādiem simptomu kompleksiem un pazīmēm.
Tradicionāli pie vaskulītiem pieskaita tādas slimības, kuru simptomus pa lielākai daļai nosaka asinsvadu iekaisums, pieļaujot arī cita rakstura izpausmes. Tā, piemēram, reimatoīdais artrīts bieži noris ar asinsvadu iekaisumu, tomēr slimības vadošā izpausme – progresējošs destruktīvs sinovīts – nav saistīta ar vaskulītu. Citas slimības, kā Birgera slimību (obliterējošo trombangiītu), daļa autoru pieskaita pie vaskulītiem, kamēr citi ir pretējās domās.
Lai gan vaskulīti ir daudzveidīgi un bieži pārklājas, tomēr klasifikācija ir svarīga. Bez klasifikāciju sistēmām nav iespējams aprakstīt klīnisko norisi un izvēlēties terapijas virzienu.
Pēc tam, kad 1866.gadā Kusmauls un Maijers pirmo reizi aprakstīja nodozo periarterītu, turpmākajās desmitgadēs tika ziņots par daudziem līdzīgiem slimību gadījumiem, pakāpeniski pārejot uz nosaukumu “nodozais poliarterīts”, lai gan, iepazīstoties ar šiem aprakstiem, atklājas klīniski un patoģenētiski atšķirīgi sindromi, kurus mūsdienās klasificētu citādi. Reizēm ar terminu “nodozais poliarterīts” apzīmēta tikai reti sastopamā, Kusmaula un Maijera aprakstītā smagā sistēmiskā slimība, bet citos gadījumos tas attiecināts uz ikvienu situāciju, kad audu biopsijā konstatēts vaskulīts. Sastopami tādi definējumi kā “ar nodozo poliarterītu komplicējies reimatoīdais artrīts”, “plaušu nodozais poliarterīts” un tamlīdzīgi. Pērla Zīka (Pearl Zeek) laikam bija pirmā, kas klasificēja vaskulīta sindromus pēc to būtiskām atšķirībām. Tā kā Zeek bija patoloģe, viņas dotie apraksti galvenokārt balstās uz audu mikroskopiskās izmeklēšanas datiem, mazāk uzsverot klīniskās īpatnības.
Vaskulītu klasifikācija pēc Zeek
Hipersensitīvais angiīts,alerģiskais granulomatozais angiīts,reimatiskais arterīts,nodozais periarterīts,temporālais arterīts
Turpmākos gados izveidotas vairākas vaskulītu klasifikācijas, taču tās neieviesās praksē. Fauci un līdzautori ierosināja klasifikācijas sistēmu pēc klīniskiem un patoloģiskiem kritērijiem. Viņu ierosinātais vaskulītu dalījums vairākās lielās grupās izrādījās noderīgs, sevišķi tāpēc, ka vairumam grupā ietilpstošo slimību bija līdzīga ārstēšana.
Tomēr, arvien labāk izzinot dažādās vaskulītu formas, parādījās esošo klasifikācijas sistēmu trūkumi.
Tā, piemēram, atklājās, ka B hepatīta izraisītā vaskulīta klīnikas un patoloģijas aprakstos atspoguļoti daudzi dažādi klīniskie sindromi, kas norāda, ka ar klīniskām un patoloģiskām pazīmēm to raksturošanai ir par maz. Tā kā slimības etioloģija visiem pacientiem bija viena un tā pati, acīm redzot, būtiski ir pacienta ģenētiskie faktori un citas iezīmes, piemēram, vīrusa virulences faktori.…
