Vecmīlgrāvis: novadpētniecisks apraksts

Nosaukums. Kopējais nosaukums „Milgrāvis” radies ap 1266. g., kad cisterciešu klostera (Tagad. Vecdaugavā, „Skanstnieku” terit.) dzirnavu vajadzībām izraka nelielu grāvi no Ķīšezera uz Daugavu, kas 19. gs. tika paplašināts un ieguva pašreizējo veidolu. [vācu. Val. Muhlen Graben – dzirnavu grāvis] Tas, ka dzirnavas nevarēja būvēt pārāk tuvu klosterim ir skaidrs, jo dzirnavas ilgstoši tiek uzskatītas par apsēstu vietu, kurās pulcējas nešķīsteņi utml., bet dzirnavnieks viduslaikos bija viens no atstumtajiem. Taču dzirnavas ir arī nepieciešamas, jo ēst tomēr gribās pat mūkiem. Interesanti, ka skolas laikā dzirdēts arī nostāsts, ka agrāk esot bijis garnizons un zvejnieku ciema sievas esot gājušas satikties ar karavīriem tādā kā gravā – grāvī, jo mājās vest nevarēja, bet garnizonā iekšā tikt ne tik, un tad no tā arī nosaukums „Vecais Mīlas grāvis”. Garnizons jeb cietoksnis patiešām bija – agrākajā klostera vietā, Daugavgrīvas klosteris, kas pastāvēja līdz 18. gs. Kad tad tika piekabināts priedēklis „vec”? 19. gs. beigās attīstījās apbūve arī otrpus grāvim, tad tika nodalīts Jaun un Vec-mīlgrāvis. Taču Broces tekstos sanāk, ka „vec” jau no 13. gs, kad vēl vienas dzirnavas izveidotas pie Biķerniekiem. Tagad terit. veido vairāki ciemi, kas iekļāvušies Mangaļu muižā: Rīnūžu, Kalnciema, Mīlgrāvja, un 20. gs. vidū izveidojās arī Ceriņciems. …