Vēja darbība visenerģiskāk ietekmē reljefa veidošanos tuksnešos, jūru, upju un ezeru smilšainajās piekrastēs un augstu paceltu plato, kuru virskārtu veido irdeni ieži. Nepārdomāta cilvēka saimnieciskā darbība – masveida mežu izciršana, pārmērīga nosusināšana, stāvu, pret valdošajiem vējiem pārvērstu nogāžu apstrādāšana – veicina vēja darbības ietekmi. Vēja pārpūstie smiltāji uz zemeslodes aizņem lielas platības: Ziemeļāfrikā, Sahāras tuksnesī, tie klāj vairāk nekā 1 milj. km2, Centrālā Āzijā – 1,5 milj. km2, Vidusāzijā – 1 milj. km2.
Izšķir četras galvenās vēja darbības izpausmes: deflāciju, koroziju, transportēšanu un akumulāciju.
Deflācija ir ārdošs process, kas visbiežāk vērojamas plašas ar irdeniem iežiem pārklātas teritorijas, kur vējš līdzenā virsmā izpūš bedres un ieplakas. To platība reizēm var sasniegt pat vairākus hektārus, bet dziļums – vairākus desmitus metru. Arābijas tuksnešos sastopamas pat 70 m dziļas deflācijas ieplakas. Arī Latvijas jūras piekrastē starp kāpām ir deflācijas ieplakas, tikai to izmēri nepārsniedz dažus desmitus metru.
Nemainīga virziena vēji tuksnešos izveido īpatnējas, garenstieptas deflācijas vagas, kuru forma ir līdzīga sauso upju gultnēm. Šādi veidojumi var stiepties no dažiem desmitiem līdz simtiem kilometru. Lietus periodā šīs ”gultnes” nereti pieplūst ar noteces ūdeņiem. Tad deflācijas vagas tiek stipri pārveidotas un padziļinātas, dažreiz erodētas gandrīz līdz gruntsūdeņa līmenim. Bieži šādas deflācijas vagās cilvēki izveido oāzes. Ja gruntsūdeņi ir sāļi, veidojas solončaki – laukumi, kuru virskārtā mineralizēto gruntsūdeņu iztvaikošanas rezultātā izveidojusies sāls kārtiņa. Solončaki visvairāk izplatīti Centrālās Āzijas, Āfrikas un Austrālijas tuksnešos.
Korozija ir vēja darbības paveids – tā ir vēja nesto smilšu graudiņu deldējošā iedarbība uz cietajiem iežiem. Smilšu graudiņi pulē cieto iežu atsegumus, veido tajos dažāda lieluma iedobumus, nišas un vadziņas. Noturīgāko minerālu dzīslas nepadodas korozijai un veido izciļņus. Sarežģītā virsmas zīmējuma dēļ šādus veidojumus sauc par akmens ”mežģīnēm”. Tā kā vēja nesto smilšu graudiņiem vislielākais deldējošais spēks ir līdz divu metru augstumam virs zemes, tad lielākie iežu bluķi parasti iegūst sēnes veidu.
…
