Veļas mazgāšana ar rokām bija ikdienas dzīves daļa visā pasaulē līdz 19. gs. vidum. Tad izgudrotāji sāka radīt primitīvas veļas mašīnas, kurās veļa tika maisīta, kad lietotājs ar roku grieza mašīnas kloķi. Mūsdienu veļas mazgājamās mašīnas darbina elektromotors, un tām ir elektroniskās vadības ierīces, kas automātiski vada mazgāšanas, skalošanas un sausināšanas ciklus.
Mājsaimniecības veļas mazgājamās mašīnas ir pieejamas divos variantos – ar veļas ielādēšanu no augšpuses vai no priekšpuses kļūst arvien populārākas, jo tās patērē mazāk ūdens. Mašīnās ar ielādēšanu no augšas veļu maisa rotējošais lāpstiņas, kas sekmē maksimālu ūdens un mazgāšanas līdzekļa iespiešanos audumā. Mašīnas ar ielādēšanu no priekšpuses pietiekamu maisīšanu realizē ribota trumuļa rotācija. Vadības ierīce ar laika releju nosaka, kad jāatveras ūdens ieplūdes vārstiem. Tā arī ieslēdz un izslēdz elektromotoru, regulē trumuļa griešanās ātrumu, iedarbina sūkni un kontrolē mazgāšanas temperatūru. Mikroelektronikas sasniegumi nodrošina iespējas vadības ierīces atmiņā saglabāt vairākas operāciju secības jeb darbības programmas, līdz ar to mašīna var mazgāt dažādu veidu audumus. Mūsdienu veļas mazgājamās mašīnās izmanto modernus mazgāšanas līdzekļus, kuru izgatavošana sākās 20. gs. vidū. Šie sintētiskie savienojumi viegli atdala netīrumus un taukus no audumiem. …
