Vēlīnā renesanse un manierisms Venēcijā. Džordžone

1988. g. Londonā izdotajā "Mākslas terminu vārdnīcā", aplūkojot Eiropas mākslu laikā no 1515. līdz 1610. gadam, par manierismu aprakstoši sacīts, ka "tam ir raksturīgs stilistisks mākslinieciskums un tieksme pēc raibiem efektiem". Sasniegtas arī būtiskas manierisma formālās pazīmes: kontraposts, pārspīlēti pagarinātu ķermeņa proporciju lietojums, formas elementu un izsmalcinātas tehnikas pārsvars pār noslēpumaini ievirzīto saturu. Mākslinieks radīja laicīgo paradīzi zemes virsū - cilvēka spēkiem veidotu mākslas un materiālās pasaules daiļuma summu, un viņš to darīja, nevis akli atdarinot darbu, bet gan sekojot savam iekšējam zīmējumam un radoši izvēloties dabas formas. Sākotnēji tas bija aristokrātiska galma māksla šauram pazinēju lokam, kas attīstījās renesanses kultūras krīzes laikā.…