2. Ventspils vide
2.1. Gaiss
Gaisa kvalitāti ietekmē ne tikai piesārņojošo vielu izmetes apjomi, bet arī klimatiskie apstākļi. Pie tam spēkā ir likums, ko dēvē par meteoroloģisko paradoksu – gaisa kvalitāti daudz būtiskāk ietekmē klimatiskie apstākļi, nekā piesārņojuma absolūtais apjoms.
Ventspilī gaisa kvalitāti ietekmē galvenokārt klimatiskie apstākļi – vējš un lietus sekmē piesārņojuma izkliedēšanos, bet bezvējš un sauss laiks veicina gaisa piesārņojuma palielināšanos. Šo klimatisko apstākļu rezultātā gaisu piesārņojošo vielu emisiju apjomi izkliedējas labāk vai sliktāk un atstāj iespaidu uz gaisa kvalitāti.
Ventspils pilsētas uzņēmumus no gaisa piesārņojuma viedokļa var nosacīti iedalīt trīs grupās:
• komunālās saimniecības uzņēmumi. Ventspilī ir apjomīga komunālā saimniecība – siltumapgādes radītās emisijas veido gandrīz pusi no visa kopējā emisiju apjoma. Tās ir tipiskās katlu māju emisijas - sēra dioksīds, oglekļa oksīds, slāpekļa oksīdi, cietās daļiņas, vanādija pentoksīds;
• Ventspils brīvostas uzņēmumi, kas nodarbojas ar dažādu kravu tranzītu. Tranzīta radītās emisijas atmosfērā veido arī gandrīz pusi no kopējā emisiju apjoma un tās galvenokārt ir ogļūdeņraži un gaistošie organiskie savienojumi (GOS), kā arī amonjaks, kālija hlorīda un ogļu putekļi;
• citas ražošanas nozares – kokapstrāde un zivju pārstrāde rada tikai 1 –2 % no visām kaitīgo vielu emisijām.
Sākot ar 1992. gadu ekonomiskās krīzes iespaidā samazinājās ražošanas apjoms, līdz ar to arī vides piesārņojums. No 1996. gada sākot stabilizēties ražošanas apjomiem, stabilizējās arī emisiju apjomi.
Tomēr neskatoties uz apjoma samazināšanos, emisiju struktūra šajā laika posmā nav daudz mainījusies. Ventspils pilsētas piesārņojošo vielu emisiju apjoma būtisku daļu – gandrīz pusi - veido sēra dioksīda emisijas no katlu mājām. Šādu sēra dioksīda emisiju īpatsvaru pilsētā var prognozēt arī turpmāk, kamēr kā kurināmo izmantos mazutu. Ar 2004. gada 1. maiju spēkā ir LR MK noteikumi Nr. 125 "Noteikumi par sēra satura ierobežošanu noteiktiem šķidrās degvielas veidiem", kuri aizliedz izmantot degvieleļļu (mazutu), kurā sēra saturs pārsniedz 1%. Līdz ar to Ventspils pilsētas pašvaldība gatavo projekta "Ventspils pilsētas siltumapgādes sistēmas attīstība" pieteikumu ES Kohēzijas fonda finansējuma saņemšanai. Projekts paredz koģenerācijas stacijas būvniecību, kur kā kurināmais tiks izmantotas akmeņogles, kā arī abu Ventas upes krastu siltumapgādes sistēmu savienošanu.
Otra būtiska piesārņojošo vielu grupa ir ogļūdeņraži un gaistošie organiskie savienojumi. To daudzums ir atkarīgs no pārkrauto naftas produktu sortimenta un apjoma – tas sasniedza maksimumu 2000. gadā, kad veidoja 47% no visa izmešu apjoma. 2003. gadā šo vielu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājies par 10%, taču saglabājies to īpatsvars kopējā emisiju struktūrā. Lielāko daļu no kopējā emisiju apjoma – 84% – Ventspilī 2003. gadā radīja 4 uzņēmumi:
• SIA "Pārventas siltums" – 865 t no kopējā apjoma, t. sk. 734 t jeb 53 % no visa SO2 emisiju apjoma;
• a/s "Ventspils nafta" – 880 t, t.sk. 879 t jeb 63% no visa gaistošo organisko savienojumu un ogļūdeņražu emisiju apjoma;
• p/u "Siltums" – 732 t, t.sk. 583 t jeb 43% no visa SO2 emisiju apjoma;
• a/s "Ventamonjaks" – 472 t, t.sk. 471 t jeb 33% no visa gaistošo organisko savienojumu emisijas apjoma.
…
