Veronikas Strēlertes dzejoļa "Vārti" analīze

1} Raksturot dzejoļa lirisko ‘’Es’’
1} Dzejoļa stāsts ir par kārdinājumu un tā postu pārnestā nozīmē. Dzejoļa liriskais ‘’Es’’ izpaužas aicinājumā iet cauri vārtiem ielūkoties tajā pasaulē, kur zāle ir zaļāka un debesis zilākas. Liriskā ‘’Es’’ augstākais pārdzīvojums ir par pārsteigumu, ko gūst katrs cilvēks iegriežoties aizliegtās zemes teritorijā. Dzejolis stāsta par to cik aicinājums iegriezties jebkurā kārdinājuma pasaulē ir nevainīgs un vilinošs, taču, ka beigu beigās tas var kļūt par nepārvaramu spēku, kā šinī dzejolī pēc kārdinājuma vārtu aicinājuma atklājas, ka vārti tomēr ir ciet, un pat stingri aizkrampēti, kas pierāda to nepielūdzamību. Dzejolī ir īpaši aptverta aicinošo, vilinošo vārtu burvības aromāts, jo pat brīdī, kad pienācis sašutums par to, ka aicinājums patiesībā nav īsts un vārti ir ciet, to aizslēgtais rokturis tomēr tiek nodēvēts par brīnišķu. Dzejoļa liriskais ‘’Es’’ arī apcer par tēmu ‘’cilvēka spēja izlemt’’. Sākotnēji pastāv divi varianti, no kuriem viens aicina doties iekšā pa vārtiem, taču otrs, palikt ārpusē. Tiesa, neviena no iespējām neatklāj kādas būs katras izvēles sekas. Arī reālajā dzīvē neviens cilvēku nespēj brīdināt par to, kas patiešām var notikt veicot kādu nopietnu izvēli. Citi šo neziņu un nespēju pareģot notikumu gaitu raksturo kā likteņa pirkstu, citi kā visu varenā Dieva lēmumu, bet citi par to vienkārši pat neaizdomājas. …