22.2.
Vācijas aviācija bombardē Varšavu (1939.gada septembris) – 7.septembra rītā Polijas armijas pulkvežleitnants aicināja varšaviešus cīnīties pret vācu karaspēku. No 8. – 29. septembrim tika bombardēta Varšava, kura jau iepriekš bija smagi cietusi. 29. septembrī parakstīja vienošanos par karadarbības izbeigšanu. Tad vācu gūstā nonāca 100 000 poļu karavīru. Sākumā Polijas karaspēks veiksmīgi atraidīja vācu karaspēku. Taču vācu karaspēks turpināja uzsākt cīņu atkal un atkal. 17.septembrī Polija lūdza vāciešus atļaut civiliedzīvotājus evakuēt no pilsētas. Viss turpinājās ar gaisa spēka uzbrukumiem. 28. septembrī Polijas pavēlniecība bija spiesta parakstīt nodošanas aktu. Pēc nedēļas karadarbība Polijā beidzās.
Padomju un vācu tankistu tikšanās (1939.gada septembris) – Jau septembra sākumā Poliju ieņēma vāci. Vēlāk arī PSRS iebruka Polijā, sakot, ka sargāšot Polijas austrumu pusi, kara gaitā satika vieni otrus.
Lietuvas armijas ieiešana Viļņā (1939.gada oktobris) – 27.oktobrī Lietuvas armija pārgāja Polijas pārvaldītā Viļņas apgabala administratīvo robežu un devās uz Viļņu. Jau nākamajā dienā lietuvieši bija Viļņā.
Hitlers Parīzē (1940.gada jūnijs) – 9. jūnijā vācieši izdomāja uzbrukumu Parīzes virzienā. Jau 14.jūnijā vāci iegāja Parīzē, neuzbrūkot Mažino līnijai; vāci vienkārši to apgāja un iegāja Parīzē. Vācu pilsētā ienāca dienas vidū. Palikušie parīzieši vēroja šo ienākšanu klusējot. Tad abas puses sāka karot. Pēc pāris dienām franči padevās.
Barbarosas plāna realizācija (1941.gada jūnijs) – Vācija izstrādāja plānu kā uzbrukt Padomju Savienībai, taču Staļins nebija gatavs Vācijas uzbrukumam. Staļins ignorēja informāciju, kas bija saistīta ar Vācijas iebrukumu. Tikai16. jūlijā vāci ieradās Smoļenska, bija palikuši vien 3 simti km līdz Maskavai. Padomju pretestība piespieda Vāciju apturēt iebrukumu Maskavā, taču vāci tāpat guva panākumus citās frontēs. Uzbrukums Maskavai atsākās rudenī.
Pērlhārboras bombardēšana (1941.gada decembris) – japāņi Tālajos Austrumos jau visu laiku mēģināja kaut ko saplānot, un tad 1941.gada 7.decembrī viņi uzbruka amerikāņu jūras bāzei (Pērlharborā Havaju salās), tad karš iesākās ar vēl lielāku spēku, tāpēc, ka japāņu uzbrukuma rezultātā tā bāze tika gandrīz izpostīta pavisam un beidzot Otrajā pasaules karā iesaistījās arī Amerika. Un tad karš uzņēma vēl lielākus apgriezienus.
…