Vienīgais darbīgais vulkāns Eiropas kontinentālajā daļā, Itālijā, uz DA no Neapoles. Vulkāna komplekss sastāv no senas kalderas – Sommas, kuras Ø15 km un centrālā stratovulkāna Ø 3 km. Vulkāna augstums virs jūras līmeņa ir 1281m. Virsotnē atrodas krāteris, kura Ø 1 km, kurā Vezuva atrašanās vieta paceļas neliels
konuss. Vulkāna komplekss sācis veidoties pleistocēna beigās. Vulkāna izvirdumā 79. g.m.ē., kad gāja bojā Pompeji, Herkulāna un Stabijas, sommas konusa vietā izveidojās kaldera, bet vēlāk kalderā – galvenais vulkāna konuss.
Vezuvs bija Pompeju traģēdijas cēlonis, bet veiksme nākošajām paaudzēm. Traģēdija tāpēc, ka vulkāna izvirduma rezultātā pilnībā tika iznīcinātas trīs pilsētas, bet veiksme tādēļ, ka tā saglabājusi savus upurus gandrīz neskartus. Arheoloģiskajos izrakumos Pompejos var atrast daiļrunīgas liecības par pagātnes cilvēku strādīgo dzīvesveidu, par civilizāciju tās intīmākajās jomās. Skatoties no Jupitera tempļa priekšā mēs redzam milzīgu pelēku kalnu ar tā divām virsotnēm:
Vezuvs (skats no Pompejiem)
Sommu un Vezuvu apmēram 1280 m augstu. Pēc tā pēdējā izvirduma 1944. gadā Vezuvs, šķiet, ir “aizmidzis”, liekot mums cerēt, ka šī guļa turpināsies tūkstošiem gadu ilgi. Neauglību pie Sarno upes radīja vulkāniskā lava un pelni. Pēc izvirdumiem cilvēki juta bijību pret Vezuvu.
…
