Starp cilveku un vidi vienmēr ir pastāvējusi noteikta, stingra mijiedarbība. Tā visos laikos būtiski ir ietekmējusi cilvēka attīstību. Diemžēl mūsdienu vidē notiek ļoti straujas, masveidīgas plaša mēroga izmaiņas, kuru sekas ir universālas un bieži vien neatgriezeniskas. Ikvienam cilvēkam būtu jāizprot problēmas nozīmīgums, jāmeklē līdzekļi, lai novērstu bīstamās parādības un veidotu tādas attiecības starp sabiedrību un apkārtējo vidi, kuras neapdraudētu cilvēces tālāko attīstību.
"1992. gadā ANO konferencē par vidi un attīstību pieņemtajā dokumentā AGENDA - 21 norādīts, ka, sekmējot ilgspējīgu attīstību un paaugstinot cilvēku spējas risināt vides un attīstības problēmas, novērtējama nozīme ir izglītībai"[ 1., 39.].
Lai novērstu draudus dabai, tieši vides izglītība varētu glābt cilvēku un mainīt viņa attieksmi pret dabu.
Izglītība par vidi - sniedz zināšanas par vidi, resursiem, enerģiju, biodaudzveidību, cilvēku ietekmi uz to.
Izglītība vidē - nozīme vides izmantošanu kā resursu.
Izglītība videi - ietver vērtības, attieksmes un pozitīvu rīcību pret vidi.
"Šāda pieeja padziļina izpratni par dabā un cilvēku sabiedrībā notiekošajām pārmaiņām un cilvēku vietu, un lomu pārmaiņu procesos" [ 2., 20.]
" Skolas uzdevums ir sagatavot skolēnu dzīvei un darbam, kas ne vien pazīst un saprot savu apkārtni, bet arī prot sabiedrībā atrast sev piemērotu vietu, kur viņa darbs iegūst vislielāko kulturālo vērtību. Skolas uzdevums ir veidot harmonisku cilvēku, kas spētu orientēties apkārtnē, loģiski un patstāvīgi domāt un strādāt"[ 2., 45.].
Attēla dots pārskats par pamatskolas darbības jomām, kurās iespējams veikt vides izglītību[ 2., 60.].…
