Vidzemes kultūra zviedru laikā un Latvijas kultūra 19.gadsimtā

Kad pie varas nāca jaunais karalis Kārlis XI, Vidzemē atkal notika pārmaiņas, jo karalis centās atgūt muižniecībai izdāļātās valsts muižas. Zviedrijā šis periods tika nosaukts par muižu redukciju – atsavināšanu (18.gs. nogalē). Vidzemē tās muižas, kas skaitījās lēnis, bet tika apsaimniekotas kā privātmuižas, atjaunoja par Zviedrijas kroņa muižām, bet muižnieku atstāja tikai par nomnieku. Tas izraisīja vācu muižniecības naidu pret karali un tie patstāvīgi konfliktēja.
Zviedri rūpējās ne tikai par latviešu garīgās dzīves attīstību, izmantojot skolas, baznīcas, tulkojot reliģisko literatūru, bet arī par Latvijas žurnālistikas un preses vēstures aizsākumiem.
Gustavs II Ādolfs atbalstīja izglītību un skolas. 1630.g. Tērbatā tika atvērta pirmā ģimnāzija Livonijā, pēc gada dibināja arī Rīgā. Tērbatas Universitāti atklāja 1632.g. „Tā domāta visiem, kas grib un var mācīties, lai pēc tam varētu kalpot karalim un valstij.” Tika atvērta Kārļa skola (1675.g.), kuras uzdevums bija sagatavot darbiniekus valstij. Alūksnes mācītājs Ernsts Gliks skolas skolotāju sagatavošanai. 1687.g. ģenerālgubernators J.J.Hastfērs izdeva rīkojumu, ka jādibina skolas pie katras baznīcas, bet skolotājs jāapgādā ar zemi un cita veida atalgojumu. Faktiski tā bija obligātās tautskolas ieviešana. Skolām trūka savu ēku.…