Austroungārija – viena no trīs Trejsavienības valstīm, kuras savu savienību izveidoja 1882. gadā.
Serbija – Serbijā darbojāsspēcīga slāvu nacionālistu kustība.Serbu nacionālisti vēlējās izveidot “Lielo Serbiju”.
Pēterburga (Ļeņingrada) – 1905. gada 9. janvārī neapbruņoti Pēterburgas strādnieki rīkoja gājienu, lai iesniegtu caram Nikolajam II savas reformu prasības. Pils sargi šāva pūlī, nogalinādami simtiem demonstrantu. Šis notikums izraisīja plašu streiku kustību un tālākus nemierus. 1914. gadā Pēterburgu pārdēvēja par Petrogradu, jo tās agrākais nosaukums šķita pārāk vācisks. 1924. gadā nosaukumu mainīja, un pilsētu nosauca par Ļeņingradu. 1991. gadā pēc pilsoņu vēlmes atjaunoja Pēterburgas nosaukumu.
Īrija – Jau pirms pirmā pasaules kara daļai Īrijas tika piešķirts homruls jeb pašpārvalde. Būdami neapmierināti ar pastāvošo kārtību, 1916. gada lieldienu nedēļā īru nacionālisti Dublinā uzsāka sacelšanos, kas pazīstama kā Lieldienu sacelšanās.
Palestīna – 2000 gadu laikā Palestīnu iekaroja dažādi iebrucēji.Iekarojumu laikā ebreji bija spiesti pamest savu dzimteni un apmesties citās valstīs. 19. gadsimta beigās Palestīnā ebreju bija maz. Tā bija Osmaņu impērijas sastāvdaļa. 20. Un 30. Gados, kad Eiropā valdīja politiskas un saimnieciskas problēmas, ebreju emigrācija uz Palestīnu kļuva masveidīga. Līdz 30. gadu sākumam ebreji veidoja trešo daļu no Palestīnas iedzīvotājiem. 30. gadu beigās Palestīnā draudēja izcelties pilsoņu karš.
Sudetija – Lielākā daļa vāciešu dzīvoja gar Vācijas robežu. ŠO novadu sauca par Sudetiju. Lai izlemtu Čekoslovākijas likteni, 1938. gadā visu trīs valstu vadītāji un Francijas premjērs satikās Minhenē.
Staļingrada (Volgograda) – 1942. gada pavasarī un vasarā sākās jauns vācu uzbrukums Staļingradas virzienā (tagad Volgrogada). Augusta beigās vācieši sasniedza Staļingradas priekšpilsētas. Vairāk nekā 600 bumbedēju bombardēja pilsētu, nogalinot 40000 mierīgo iedzīvotāju. Tomēr staļingradieši neatdeva savu pilsētu. Karavīri un mierīgie iedzīvotāj aisargāja māju pēc mājas, ielu pēc ielas.…
