Vilhelms Šmids. Ievads dzīves mākslā

Nekas nav mūžīgs- arī dzīve. Katram dzīves garums ir savādāks, tāpēc nav jāgaida brīdis, kad tu būsi pieaudzis, vai pensionārs. Cilvēks nemainās, tikai gūst pieredzes, kuras vajadzētu efektīvi izmantot dzīvojot atlikušo dzīves posmu. Dzīve ir īsa un cilvēkam ir jāiet tai līdzi. Nedrīkst cilvēks iestagnēt kādā laika posmā, kā Rainis ir teicis: „Pastāvēs, kas pārvērtīsies.”
13. Tieši ieradumi ir tie, kas mums savās mājās ļauj justies kā mājas – brīvi, ērti un atslābināti, un nevis ierasto 4 sienu dēļ, bet ieradumu dēļ, kurus mēs veicam, atrodoties mājoklī.
14. Ieradums nodrošina nosvērtu dzīves vadīšanu, kaut arī vienmēr nes līdzi notrulināšanos, tā ka citādo var uztvert tikai kā ierasto, uztver, domā un jūt tikai tā, kā ir ierasts; mehāniskā norise rada dzīves tukšgaitu.
15. „Atrast dzīvē jēgu” nenozīmē neko citu, kā atrast kopsakarību un iekļauties tajās. Bet „piešķirt dzīvei jēgu” nozīmē pašam veidot šīs kopsakarības.
16. Dzīves māksla var būt māksla veidot sev skaistu dzīvi, tas ir, padarīt dzīvi apstiprināšanas vērtāku, īstenot darbu pašam ar sevi, savu dzīvi, dzīvi ar citiem un attiecībām, kas nosaka šo dzīvi.
17. Ieradumi atvieglo, atbrīvo no izvēles grūtībām, tomēr pastāv atšķirība starp izvēli un izšķiršanos.
18. Laime ir kaut kas tāds, ko var iemācīties – „iespējas ir atvērtas visiem”.
…