Piektais cēliens:
Istaba Danzinanas pilī. Sarunājs ārsts un Makbeta kundzes galma dāma. Kundze staigājot pa naktīm augšā un runājot visādas lietas – par to, ka viņai kauns par vīru, par to, ka Faifas tanam bija sieva, un savas rokas (Makbeta kundze par sevi) tā vairs nedabūšot tīra, par to, ka Benkvo sen aprakts.
Klajums netālu no Danzinanas.Mentits, Keitness, Anguss un Lenokss ar karapulkiem. Saruna, ka Mekbets it kā nostiprinot savu pili. Anguss teic par Makbetu: „Ka valdniekgods tam nepiegulst/ Kā zagtas milža drānas pundurim” (100)
Danzinanas pilī Makbets sarunājas ar sulaini. Sulainis teic, ka redzējis desmittūkstošs vīru, bet Makbets ir ļoti pārliecināts par raganu vārdiem un pārprasa, - vai zosu? Aizdzen sulaini. Pats sevi teic ar nozēlu: „Jau esmu dzīvojis: mans mūža koks/ Sāk vīst un dzeltēt. Man vairs nav nekā,/ Kas vecās dienās dzīvi saldina,/ Kā paklausība, cieņa, draugu atspaids/ Un mīlestība; viņu vietā lāsti-” (101) Makbets apvaicājas par sievu ārstam, bet tas atbild, ka tā pārņemta smagiem domu tēliem.
Klajums netālu no Birnammeža. Malkolms vīriem suac, lai, iedami caur mežu, katrs nocērt sev pa zaram, kas viņu lielo pulku apslēps.
Danzinana. Seitons paziņo Makbetam, ka kundze mirusi. Makbets teic, ka viņam notrulusi baiļu sajūta, jo ir pie šausmu stāstiem un briesmām pieradis. Vēstnesis paziņo, ka viņam šķietot, ka mežs nākot tuvāk. Makbets solās vairāk neticēt gara divdomīgajiem māņiem.
…