Paduja, Lunčensio māja. Visi personāži darbojas vai arī vienkārši ir klātesoši, jo Lučensio un Bianka atvēlējuši dzīres uzrīkot par godu abiem diviem. Ar Hortenzio kopā nu ir arī atraitne. Starp vīriem izraisās sarunas par sievu paklausību un Petručio teic, ka der uz 100 kronu, ka viņa sieva pēc saukšanas nāks pirmā. Tā arī notiek – Hortenzio un Lučensio dāmas vīriem atsaka, sakot, ka nav laika, lai gan pļāpā pie kamīna, taču tad, kad sauc Petručio, visiem par lielu izbrīnu Katarina nāk un pietam vēl teic: "Sinjor, ko vēlaties, jūs mani saucāt?" (124) Pēc Petručio teiktā tā atved abas tiepīgās sievas. Atraitne un Bianka negrib ticēt, ka Katarina varētu pēc vīra teiktā mest zemē cepuri un mīdīt, ja tam tā liekas nesmuka, un vēl vairāk tās negrib ticēt, ka pēc vīra teiktā Katarina sāktu sievas ar vārdiem pārmācīt un pamācīt. Bianka teic, ka tādu paklausību viņa sauktu tikai par muļķību, taču Katarina dara to, ko tai teicis Petručio, un sievām teic: „Man kauns, ka sievietes tik vientiesīgas/ Un karus veļ, kad būtu jālūdz miers!/ Un tiecas valdīt, spēkoties,/ Kad viņām jāmīl, jāklaus', jāpadodas."(127) Katarina dod Petručio skūpstu un abi aiziet.
Lords (priekšspēlē) – kāds augstu slāņu pārstāvis, kurš izlēmis uzjautrināties par nabaga apmuļķoto Slaju, kas savā lomā iejūtas itin ātri un ir apmierināts.
Kristofers Slajs, skārdnieks (priekšspēlē) – dēļ žūpošanas un nekārtīga dzīves veida kļuvis par lorda prāta uzjautrinātāju. Apmulsis aiz smalkajām mantām un laipno izturēšanos pret viņu, viņš pieprasa atpakaļ savas vecās drēbes, gaļas konservus un sēnalas dzeršanai kā ierasts. Viņš teic, atklādams savu dzīves gājumu: „Ko jūs gribat mani traku pataisīt? Vai neesmu es Kristofers Slajs, vecā Slaja dēls no Bertonkalna, pa dzimšanai pauninieks, pa skolai vilnas kārsējs, pa maiņām lāču vadītājs un skārdnieks pa tagadējam amatam?” (15) Slajs ir visnotaļ vienkāršs, kā jau no tautas nācis, un viņam nav saprotamas augto aprindu uzrunas formas, vārdi un ieražas, bet ar tām ātri vien samierinās.
…
