Vidzemes ūdeņi var rasties pēc lietus, sniega krišanas utt. Tie bojā sējumus, rada augsnes eroziju malārijas perēkļus u. c. nevēlamas parādības. Pastāvīgie virszemes ūdeņus jāsarga no piesārņošanas virszemes ūdeņi – stāvošie vai plūstošie ūdeņi, kas pastāvīgi vai periodiski piepilda reljefa zemākās vietas, piemēram, jūras, ezeri, upes, mākslīgās ūdenskrātuves u. c. Periodiskie virszer notekūdeņiem, ķimikālijām un citām kaitīgām vielām.
Upes
P
augurainais morēnu reljefs, mitrais klimats, kā arī teritorijas ģeoloģiskā uzbūve veicinājusi sazarota upju tīkla veidošanos Latvijā. Pavisam republikā ir 12,4 tk. upju; to kopgarums ir ~ 38 tk. km. Lielākā daļa upju (94%) ir nelielas, īsākas par 10 km (to kopgarums ir 51% no visa Latvijas upju kopgaruma). Tikai 2% upju ir garākas par 20 km (1/3 Latvijas upju kopgarums), 1% - garākas par 50 km. Upju tīkls Latvijā ir samērā vienmērīgs.
Latvijas ģeoloģiski ir jaunas. To veidošanās saistīta ar leduslaikmeta beigu posmu un pēcleduslaikmeta ūdenserozijas darbību pirms 10 – 11 tk. gadu. Parasti upju garenprofilam ir lauzta ,reizēm pat izliekta forma. Tam ir vairāki cēloņi. Daudzu upju ielejas ir dziļi iegrauzušās ne tikai irdenajos kvartāra nogulumu slāņos, bet arī blīvajos pamatiežos, kuru cietība un izskalojamība dažādos upes posmos nav vienāda. Piem., Daugava posmā starp Pļaviņām un Koknesi sākumā izskalojusi morēnas smiltis un mālu, bet pēc tam iegrauzusies augšdevona dolomītā un vidusdevona smilšakmenī 20 – 30 m dziļumā. Citās vietās granīta laukakmeņu sablīvējumi, kas palikuši upju gultnēs pēc morēnas matēriju izskalošanas, ir izveidojuši krāces ( Daugavā un Gaujā).
Izpētes dati liecina, ka pašreizējais hidrogrāfiskais tīkls daudzās vietās nesakrīt ar seno pirmskvartāra hidrogrāfisko tīklu. Dažās vietās pie Daugavas un Abavas, kā arī Dienvidsusējas augšteces un citur pamatiežos atklātas noteces senās ielejas vai pirmielejas, ko tagad aizpilda kvartāra nogulumi. Savukārt citās vietās upes tek pa labi izveidotām mantotām ielejām. Šajos posmos upes (Gauja starp Valmieru un Inčukalnu, Abava līdz Rendai, Daugava starp Krāslavu un Daugavpili un posmā starp Pļaviņām un Staburagu) izmantojušas senlejas. Iegrauzuma dziļums Daugavā sasniedz 50m, Gaujā augšpus Siguldas (pie Turaidas) – 80 m. senajās upju ielejās ir vairākas terases (Daugavas ielejā – līdz 12, Abavas – Slocenes ielejā līdz 14).
…
