1. posms. Sociālistiskā reālisma laiku literatūra. *)1940-1941.g. *)1945-50.g.vidus.
Neraksta lielākā daļa aktīvi rakstošo latviešu rakstnieki. 30 no 300 autoriem. Raksta kaut ko. Šie rakstnieki dalās 2 grupās: 1)kreisi orientētie- spēki, kurus interesē vienlīdzības principi, konkrētas valodas izcelšanās. Andrejs Upīts, Vilis Lācis, Arvīds Grigalis, Anna Sakse, Valdis Lukss. 2) tie, kas sociālā spiediena rezultātā iesaistās jaunās literatūras tapšanā. P. Ērmanis, Z. Mauriņa, M. Zīverts. (neatbalsta padomju stilu.
2. posms. Latviešu literatūras nacionālistiskās okupācijas laikā. 1941-1945.g. latviešu literatūrā attīstās ļoti strauji. Raksta gandrīz visi LR laikā rakstošie autori. Tiešs LR laika literatūras turpinājums. DZEJĀ: izdalāma noteiktās virzienu iezīmes: *)romantisma(neoromantisma) *)pozitīvisms *)neoklasicisms *) ekspresionisms(pēdējos gados). PROZĀ modernisma iezīmes parādās lēnām reālisma un pozitīvisma proza. Liela daļa rakstošo autoru pēc 2. pasaules kara izbrauc trimdā. M. Zīverts, A.Eglītis, A.Eglītis, Z.Mauriņa, Velta Toma, Veronika Strelerte, Kārlis Skalbe, J.Jaunsudrabiņš, K.Raudive. Latviešu literatūrā iestājas klusums.
3.posms. latviešu literatūras Padomju Savienības teritorijas 1941-1944.g. autori ļoti nedaudz. 2.grupas autori. 1)tie, kas izbrauc uz Padomju Savienību atkāpjoties līdz ar fronti. Kstiņinā apmetās-V.Lācis, A.Upītis, A.Sakse, M.Ķempe, J.Jaunsudrabiņš. top paliekoši darbi. „Zaļā zeme” 2) autori, kas iestājas dienestā un karo 43.gvardes V.Lukss, Meinhards Rudzītis, Fricis Rokpelnis Jūlijs Vanags, Arvīds Grigulis.
4.posms. TRIMDĀ. Vācu bēgļu nometņu laika literatūra. 1944-1950.g 80% izbrauc uz Vāciju. Nacionālpatriotiskie motīvi. Mākslinieciskā īpatnība-zema. Zinaīda Lazda-augstas kvalitātes dzeja. Mirdza Ķempe. Zviedrijā tapušie latviešu literatūra. paralēli. 1944-1950.g. vidus. Ir vērts radīt literatūru, kurā tiek saglabātas latviešu tradīcijas, bet ņemot vērā pasaulē valdošās literatūras tendences. Uz Zviedriju izbrauc: M.Zīverts, Andrejs Gunārs Irbe, Dzintars Suodums, Jānis Grins, Rihards Rīdzinieks, Alfrēds Dziļums, Andreja Eglītis, Veronika Strēlerte. Tā respektē pasaulē valdošo modernisma tendenci un nenorobežojas no postmodernisma.
5.posms. modernisma tradīcijas atgūšana trimdas mītnes zemēs 50.g.v.-60..v. neformālā literātu brālība(Elles ķēķis) Ņujorkā. Jaungaitnieki Amerikā Kanādā notiek aktivitātes.
6.posms. literatūra LV 50.g.v.-.60.g.v. pamat tendence: atteikšanās no sociālistiskā reālisma viennozīmības. O. Vācietis, I.Ziedonis, V.Belševica, diktē latviešu dzejas toni. Prozā- Z.Skujiņš, D.Zigmonte, R.Ezera.
7.posms. TRIMDA. Individuālo stilistisko meklējumu laiks latviešu trimdas literatūrā. 60-70g. Sirreālisma virziens. R.Munks, Olafs Stumbrs, Gunārs Siliņš, Veronika Strēlerte-dzejā. Prozā A.Runģis, I.šķipsna.
8.posms. latviešu literatūra LV 60.g.v.-70.g.v. modernisma tradīciju atgriešanās. Parādās apziņas plūsmas romāns. Prozā tiek izvirzīa A.Bela, Visvalža Lāma, Regīnas Ezeras proza. Dzejā O.Vācietis, I.Ziedonis, M.Čaklais, J.Peters. folkloriskās pasaules uztveres un folklorisko elementu atjaunošana latviešu literatūrā. …
