Vispārējā tiesību teorija

1.jaut. Sociālās normas pazīmes un jēdziens.
Jēdziens. Sociālā norma ir noteikums, pamat atzinums, ar kuru regulē attiecības cilvēku starpā. Sociālā norma ir nepieciešama, ja būs vismaz 2 cilvēki, jo ja nav sabiedrības – nav vajadzīgas normas. Sociālo normu iedalījums: rituāli, mīti, tradīcijas, etiķete, kultūras, valodas normas utt.
Pazīmes:
1)regulē attiecības cilvēku starpā;
2)sociālā norma eksistē cilvēku kopībā;
3)noteiktas formas uzvedības noteikumi (tiem nav obligāti jābūt rakstiskiem);
4)katrai normai ir sankcijas – nelabvēlīgas sekas, kas sagaida pārkāpēju.

2.jaut. Juridiskie fakti un to klasifikācija.
Jēdziens. Juridiskie fakti ir apstākļi, ar kuru rašanos normas hipotēze saista tiesisko attiecību rašanos, izbeigšanos vai izmaiņas. Juridiskie fakti ir tikai tie, kuri skar būtiskas indivīda vai sabiedrības intereses, iekļaujas tiesiskās regulēšanas sfērā un var radīt juridiskas sekas. Tikai likumdevējs nosaka, kādi apstākļi kļūst par juridiskiem faktiem.
Klasifikācija:
1.Pēc gribas elementa:
notikumi – tie ir tādi apstākļi, kuri nav atkarīgi no cilvēka gribas un apziņas
darbības (bezdarbības) – tie ir apstākļi, kurus ar savu gribu izraisa cilvēks. Tās var būt tiesiskas (laulības slēgšana, iestāšanās darbā) un prettiesiskas (visi tiesību pārkāpumi)
2.Pēc seku rakstura:
tiesības un pienākumus nodibinošie;
tiesības un pienākumus izmainošie;
tiesības un pienākumus izbeidzošie.

3.jaut. Socioloģiskā tiesību skola.
Pamatlicēji: Muromecs, Ērlihs, Paunds.
Atziņa: tiesības eksistē ne tikai normu veidā normatīvajos aktos, bet caurauž arī sabiedrības dzīvi.
Sergejs Muromecs.
Idejas:
1)valstij nav jāizstrādā likums, likumdevējs ir tiesnesis – sajaucās tiesu vara ar likumdevēju varu;
2)tiesības jāpēta kā īpašs sociāls veids;
3)sabiedriskā psihiskā darbība ir vērsta uz normu realizāciju
4)tiesnesim jāvadās pēc sabiedrības viedokļa, ņemot vērā aptaujas un sociālos datus.
Nikolajs Korkunovs tiesību definīciju aprobežoja ar interešu norobežošanu.
Idejas:
1)tiesību objektīvā nozīme ir tiesību normas;
2)psihiskā elementa klātbūtne tiesībās.

4.jaut. Tiesību normu iztulkošanas rezultāti.
Iztulkošana ir tiesību normā ietvertās likumdošanas gribas noskaidrošana un izskaidrošana.
Iedalās:
1)tiesību normas jēgas noskaidrošana (tulkotājs noskaidro jēgu priekš sevis)
2)tiesību normas jēgas izskaidrošana (tulkotājs šo jēgu izskaidro citiem)
Tulkošanas rezultātā no jauna nekas netiek pierakstīts – tikai precīzāk izteikts.
…