1. TIPOLOĢISKĀ METODE VALSTS PĒTNIECĪBĀ
Tipoloģiskā metode balstās uz klasifikāciju, savukārt klasifikācija tiek organizēta pēc noteiktiem kritērijiem.
Dažādas valstis, mazas un lielas, nabadzīgas un bagātas, atkarīgas un neatkarīgas, zinātnieki mēģina sakārtot un iekļaut kategorijās vai grupās ar līdzīgām īpašībām. Taču nav vienprātības, kādas atšķirības ir jāuzskata par pietiekami svarīgām, lai uzskatītu tās par pietiekami svarīgām, lai uzskatītu tās par valstu klasifikācijas kritērijiem.
Tikuši izteikti dažādi kritēriji, bet es piedāvāju sekojošu iedalījumu:
Atšķirības kritēriji
Valsts veids (tipi vai formas)
1. Valsts iekšējās suverenitātes pakāpe
Pilnībā suverēnas valstis; daļēji atkarīgas, lai gan formāli neatkarīgas, t.s. valstis, kuras kontrolē sveši spēki; atkarīgās valstis, piemēram, kolonijas
2. Civilizācijas attīstības pakāpe
Lauksaimniecības valstis; lauksaimnieciski rūpnieciskās; vāji industralizētas
3. Etniskās un nacionālās viendabības pakāpe
Daudzetniskas valstus ar vāju nacionālo saikni (piem. Melnajā Āfrikā); valstis, kurās ir daudz nacionālo grupu ar spēcīgu un savdabīgu identitāti, kuras dažkārt sauc par daudzkultūru valstīm, piem. Austrālija; vienas valdošās nācijas un daudzu minoritāšu valsts, piem., Lielbritānja; lielas etniskās vienotības valsts, piem Polija
4. Stratēģisks spēks
Superlielvalstis; reģionālās lielvalstis; vidējas valstis, mazas valstis
5. Sabiedriski ekonomiskās iekārtas veids, īpaši rūpīgi sargātais īpašuma veids
Marksisma teorijā izšķir valstu vēsturiskos tipus: vegus, feodālā, kapitālistiskā, sociālistiskā un komunistiskā bezvalsts iekārta; katrā valsts tipā tikai viena sabiedrības šķira ir valdošā šķira – vergu īpašnieku šķira, zemes īpašnieku (feodāļu) šķira, kapitāla īpašnieku šķira, strādnieku šķira
6. iekšējās politiskās iekārtas tips
Monarhijas un republikas; demokrātijas un diktatūras (un to dažādie paveidi) šis ir mūsdienas valstu klasifikācijas svarīgākais kritērijs
2.VALSTS NO SISTĒMPIEEJAS VIEDOKĻA
“Valsts” ir viens no tiem vārdiem, kuru lieto bieži un dažādos kontekstos, un katram veidojas savs priekšstats par to ko pazīmē ar šo vārdu.
Valsts no sistēmpieejas viedokļa ir objekts, kas sastāv no 3 elementiem (3 pazīmju sistēma):
vara
teritorija
iedzīvotāji
Vara vispārējā nozīmē ir spējas iespējamība īstenot savu gribu, ietekmēt cilvēka uzvedību, izmantojot noteiktus līdzekļus – autoritāti, tiesības, vardarbību.
Varai ir jābūt suverēnai, tā ir obligāta valsts pazīme. Taču ne 100%, jo ir jāpieņem nosacījumi, kas ir saistīti ar robežām.
Iedzīvotājus veido mazās grupas (piem.ģimenes), lielās grupas (piem.sabiedrības slāņi), formālās grupas (partijas), neformālās grupas (piem.draugi), kas atrodas un darbojas valsts teritorijas ietvaros. Iedzīvotāji ir jānošķir no tautas, iedzīvotāji ir jāskatās etniskā un politiskā aspektā.
Teritorija – valstij piederošās robežas, kas ir atzītas gan vietējā, gan starptautiskā līmenī.
Līdzpastāvot un funkcionējot šiem elementiem veidojas valsts kā vienota sistēma.…
