Kādi apstākļi veicina civilizācijas attīstību ?
Par galveno civilizācijas attīstības pazīmi Toinbijs uzskata personības garīgā un radošā darba rezultātu ieviešana sabiedrības kultūras sfērā. Šajā procesā notiek sabiedrības “Aiziešana” no esošām garīgām vērtībām, sekojot radošai Personībai, ar “Atgriešanos” augstākā garīgā dzīves līmenī. Notiek sabiedrības garīga izaugsme. Lai attīstība varētu īstenoties dzīvē, nepieciešams radošs atbildes akts uz konkrētu personības vai grupas aicinājumu. Tikai tad sabiedrībā notiek reāls attīstības process. Šīs kustības pamatā ir cilvēku brīvā griba, kas saprot garīgo pārmaiņu nepieciešamību. Runa ir par to, kā uz radošas Personības aicinājumu atsaucas sabiedrība. Vai sabiedrība saprot radošas Personības gara augļus vai nesaprot ? Šis jautājuma risinājums nosaka civilizācijas augšupeju.
Toinbijs pievēršas izcilām personībām un parāda to darbību : Nursijas Benedikts (480-543) Itālijā, Grigorijs (Gregorius) Lielais (Magnus) (ap 540-604) – Romas pāvests no 590.g., Muhameds (ap 570 – 632), Nikolo Makjavelli (1469-1527).
Bet vai šāds mehānisms darbojas arī šodien sabiedrības progresīvā augšupejā ? Viss atkarīgs no tām garīgām radošas personības vai sociālās grupas idejām, kam seko masas. Un līdz ar to pirmajā vietā izvirzās problēma : kāda ir mijiedarbība starp indivīdiem, starp sociālo grupu un masām augšupejošā civilizācijā ?
Aiziešana nozīmē to, ka personība novēršas no esošās sabiedrības garīgām vērtībām. Tas dod iespēju tai garīgi pilnveidoties. Atgriešanās nozīmē personības radītā garīgā potenciāla realizēšanu, darbojoties sabiedrībā. Tā rezultātā notiek progresīvi augšupejošs process. Šādi Toinbijs saprot radošās personības lomu civilizācijas attīstībā. Līdz ar to viņš dod padomu politiķim, vēsturniekam: aizejot no politikas, atgriezties ar jaunām gara bagātībām uz prāta saprašanas spējas veidošanas pamata. Tas ir aktuāli bijušajās PSRS republikās.
Savu mijiedarbības izpratni starp indivīdiem progresīvi augšupejošā civilizācijā Toinbijs skaidro ar piemēru no Bībeles. Runa ir par Mozus vientuļo kāpšanu Sinaja kalnā pēc Jahves aicinājuma. “Jahves mērķis bija atsaukt Mozu lejā ar jaunu likumu, adresētu tautai, bet pašai tautai nebija iespēju tikties ar Dievu.” Tātad radošai personībai rodas garīgs aicinājums aiziet no sabiedrības, lai varētu pilnveidoties. Pēc tam tā atgriežas sabiedrībā ar mērķi darboties, lai realizētu potenciālu sabiedrības augšupejošā pārveidošanā.
…
