1. Jaunveidojums – jaunas, iepriekšējos attīstības periodos nebijušas psihiskas un sociālās iemaņas, kuras nosaka bērna apziņu, attieksmes pret apkārtējos vidi, bērna iekšējo un ārējo dzīvi, nosaka visu attīstības gaitu. (Elkoņins)
Vigotskis uzskata, ka vecumposmu izmaiņas var notikt strauji un kritiski, bet var notikt arī lēni.
Sensitivitāte – paaugstināts jūtīgums, uzņēmība pret apkārtējās vides iedarbību.
Šis jūtīgums kādas iedarbības vienā periodā var izrādīties nenozīmīgs, bet citos periodos iedarbīgs. Sensitīvos periodus saista ar apmācību, jo noteikta periodā bērns var būt sensitīvs pret kādu darbību X, bet neuzņēmīgs pret darbību Y, piem., 6-gadīgie ir sensitīvi pret aritmētisko darbību apgūšanu vairāk nekā 8-gadīgie, kas uzņēmīgāki pret rakstīšanas darbību apguvi utt.
Attīstība – nepārtraukts paškustības process, kam raksturīga vispirms ir jaunu, iepriekšējos periodos nebijušu kvalitāšu rašanās.
2. D. Elkoņins izveidoja vecumposma periodizāciju. Viņš izmanto ideju jaunveidojumiem un krīzēm, kā kritēriju ņemot vadošo darbību – kāda ir galvenā darbība katrā attīstības periodā
Jaundzimušā krīze atdala embrionālo periodu no jaundzimuša perioda.
Pēc 1 gada krīzes seko agrīnās bērnības periods.
Pēc 3 gadu krīzes seko pirmsskolas vecums.
Pēc 7 gadu krīzes seko skolas vecumposma psihiskās attīstības periods.
13 gadu krīze – pāreja uz pubertāti.…