Vitamīni ir bioloģiski aktīvas organiskas vielas. To ķīmiskā uzbūve ir ļoti daudzveidīga un atšķirīga. Arī to fizioloģiskā iedarbība un nozīme organismā ir dažāda. Tie nepiecieciešami barības vielu normālai izmantošanai, šūnu un audu augšanai un atjaunošanai un visos citos dzīvībai svarīgos procesos. Vitamīni atrodās visās cilvēka organisma šūnās. Vitamīnus cilvēka organisms nespēj izveidot, tie ir jāuzņem ar uzturu. Vitamīnus tagad plaši lieto ne tikai to pilnīga vai daļēja trūkuma gadījumā organismā, bet arī profilaksei un dažādu slimību ārstēšanai. Vitamīni normalizē organismā vielmaiņu, jo tie bieži ietilpst dažādu fermentu sastāvā, kuriem ir ļoti svarīga nozīme hormonu un citu vielu biosintēzē organismā.
Ja uzturā trūkst viena vitamīna, vai tas ir nepietiekamā daudzumā rodas specifiska slimība – avitaminoze.
Biežāk novērojama saslimšana, kuras cēlonis ir nepietiekams vitamīnu daudzums organismā ir hipovitaminoze. Visām avitaminozēm un hipovitaminozēm ir virkne kopēju pazīmju: to ietekmē traucēts normāls vielmaiņas process, samazinātas darba spējas, nogurums, pasliktinās nervu sistēmas stāvoklis un vērojamas citas slimības.
Arī pārmērīga vitamīnu uzņemšana var ierosināt novirzes vielmaiņā un izraisīt slimības – hipervitaminozes.
Pašlaik zināmi kādi 20 vitamīni, kas nepieciešami cilvēka organismam.Vitamīnus iedala taukos šķīstošos un ūdenī šķīstošos.
Taukos šķīstošie vitamīni : A, D, E, K. Organismā spēj uzkrāties rezervē.
Ūdenī šķīstošie vitamīni : B1, B2, B6, B12, PP, H, Pantotēnskabe, Folskābe, C un citi vitamīni. Ūdenī šķīstošie vitamīni nevar uzkrāties organismā, to pārpalikumu organisms izvada. Tāpēc tie patstāvīgi jāpapildina ar uzturu.
TAUKOS ŠĶĪSTOŠIE VITAMĪNI
…
