N.I.Luņins novērojot 1880.gadā divas ar atšķirīgiem uztura produktiem barotas balto pelīšu grupas, viņš bija atklājis, ka izdzīvoja tikai tās, kas saņēma dabīgos pārtikas līdzekļus. Angļu zinātnieks Melanbijs (Mellanby E.) novēroja, ka kucēni, kurus baroja tikai ar auzu pārslām, aizgāja bojā, bet spēja izdzīvot, ja barībai pievienoja mencu aknu eļļu. Tātad dabīgie augu valsts un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti satur kādas vielas, kuru pietrūkst rafinētā, pārāk attīrītā un vienpusīgā uzturā. Poļu zinātnieks Kazimirs Funks 1912.gadā izdalīja no rīsu klijām vielu, ar kuru varēja izārstēt mūsu raksta sākumā minēto beriberi slimību. Viņš šo dzīvībai nepieciešamo vielu nosauca par vitamīnu.
Vitamīni- (no latīņu valodas vita- dzīve, dzīviba+ aminum- amins) molekulāri bioloģiski aktīvi organiskie savienojumi, kas nepieciešami cilvēku un dzīvnieku uzturā ļoti niecīgā daudzumā, salīdzinājumā ar galvenajām uzturvielām, (olbaltumvielām, taukiem, ogļhidrātiem, minerālvielām) lai normāli noritētu dzīvības procesi. Tomēr vitamīni netiek tieši izmantoti šūnu un audu veidošanai, nedod enerģiju, taču nepieciešsami, lai attiecīgie dzīvibas procesi varētu notikt. Vitamīni piedalas vielmaiņā, bioķīmisko reakciju regulešanā, tie palielina izturību pret infekcijas slimībām, atvieglo daudzu slimību norisi.
Vitamīnu nozīme un darbība organismā visām dzīvnieku sugām ir līdzīga. Cilvēks vitamīnus uzņem ar augu vai dzīvnieku uzturlīdzekļiem, kā arī ar ķīmiski, vai bioloģiski koncentrētiem vitamīnu preparātiem. Vitamīnu veidošanā piedalās arī mikroorganismi gremošanas traktā.
Ir atklāti apmēram 30 vitamīnu, kā arī vitamīniem līdzīgi savienojumi (piem., horins, lipolskābe, orotskābe, paraminobenzoskābe). Vitamīnus apzīmē gan ar latīņu alfabēta burtiem, gan ķīmiskiem nosaukumiem un to saīsinājumiem. Vairākiem vitamīniem ir līdzīga ķīmiskā uzbūve un bioloģiska iedarbība, tāpec tos apvieno grupās. Tās vielas, kuras cilvēka organisms pārveido par vitamīniem sauc par polivitamīniem. Vairākums vitamīnu augstā temperaturā, gaismā, skābekļa un metālu klātbūtnē sadalās, bet zemā temperaturā un tumsā, skābā vidē sekmē vitamīnu saglabāšanos.
…
