Vitamīnu nozīme organismā A, B, C, D

Vitamīnu vispārīgs raksturojums.


Vitamīni-( no latīņu valodas vito - dzīve ,dzīvība + aminum - amins) molekulāri bioloģiski aktīvi organiskie savienojumi. Un tos iedala: ūdenī šķīstošie un ūdenī nešķīstošie, kas labi šķīst taukos.
Normālai cilvēka organisma darbībai ir nepieciešams pilnvērtīgs uzturs. Viena no pilnvērtīga uztura būtiskām sastāvdaļām ir vitamīni, bez kura līdzdalības nebūtu iespējami daudzveidīgie dzīvības procesi organismā.
Vitamīni netiek tieši izmantoti šūnu un audu veidošanai, nedod enerģiju, taču nepieciešami, lai attiecīgie dzīvības procesi varētu notikt. Īpaši svarīga ir vitamīnu uzņemšana bērnu un pusaudžu vecumā, lai nodrošinātu normālu organisma augšanu un attīstību. Katram vitamīnam ir savi specifiski uzdevumi organismā, bet visu vitamīnu darbība ir cieši savstarpēji saistīti. Vislabāk vitamīnus uzņemt ar dabiskiem, nepārveidotiem uzturlīdzekļiem, jo tā vieglāk iespējams saglabāt organismam vēlamās vitamīnu un pārējo uzturvielu savstarpējās attiecības.
Lai gan vitamīni pieskaitāmi uztura mikrokomponentiem, tomēr pat niecīgas novirzes no nepieciešamās devas izraisa organismā nopietnas sekas. Cilvēkam diennaktī ir jāuzņem noteikts daudzums dažādu vitamīnu. Saslimšanas var attīstīties gan tad ja vitamīni tiek uzņemti nepietiekošā daudzumā, gan tad, ja tie uzņemti par daudz.

Hipervitaminoze -ja kāda vitamīna ir pārāk daudz.
Avitaminoze –ja kāda vitamīna ir pārāk maz.

Gatavojot ēdienu, daļa vitamīnu zūd, tāpēc vēlams ēdienu gatavot traukā ar vāku, nepārliet no viena trauka otrā, pārāk ilgi nemaisīt un neturēt ilgi gaismā, kā arī nelietot atkārtoti uzsildītus ēdienus.



…