Tās ir vairāku cilvēku ģeniālās idejas, kas apvienojas vienā grandiozi lielā 133 minūšu garā dramatiskā, ilustratīvā, vēsturiskā un fantāzijas pārbagātā filmā jeb visīstākajā mākslas baudījumā, neskatoties uz to, ka filmas naratīvs ir hroniski lineārs (kā klasiskajām filmām), jo filmai ir sākums (ievads) un tā faktiski sākas ar ievadu, lai tās skatītājs uzklausa šo stāstu, tad seko vidusdaļa jeb iztirzājums, kurā notiek pilnīgi viss – iepazīšanās, protesti, sāpes, pārdzīvojumi, laime utt., bet beigās nobeigums, kas šīs filmas kontekstā bija laimīgs un mierīgs – Maks atgriezās no kara dzīvs, Džūds atguva savu mīlestību Lūsiju un viss kopumā beidzās veiksmīgi.
Savukārt, Bītlu dziesmas, kas ir izmantotas šajā filmā ’’Across The Universe’’, arī veicina ilustratīvo piesātinājumu, un tās nav izvēlētas bez nosacījumiem. Tās ir , lai ko paspilgtinātu - izceltu, bet pats galvenais – lai palīdzētu filmas skatītājam izprasts stāstu. Savukārt, šie dažādie krāsu toņi un to tehniskā izmantošana filmā tik pat būtisku lomu spēlē kā mūzika – piešķirot stāstījumam neatsveramu nozīmīgumu, izceļot emocionālākās vietas, vai norādot uz kādām sirreālām lietām, salīdzinot tēlu izjūtas pirms un pēc kāda notikuma.
Par filmas kinematogrāfijas aspektu kopumā es varu personiski teikt to, ka tā ir ļoti ilustratīvā kā digitālais kino un tā ir spēcīga dažādu zīmju un simbolu izpausmē, pielietojot daudzveidīgas krāsu, gaismu, kameru leņķu u.c. tehnikas, lai radītu maksimāli vizuāli baudāmu filmu tās skatītājam.
…